Garums 452km, kritums 234m, baseina platība 9100km2, vidējais caurplūdums grīvā: gadā 70.7m3/s, palos 300m3/s, mazūdens periodā 13.7m3/s, vidējais palu datums 13.04. (I.Lukss, ”Ar laivu Latvijas ūdeņos”).
Upe piemērota laivošanai visu sezonu līdz pat zemam līmenim.
Ieteicamās laivas: visu veidu laivas;
Sagatavotība un prasmju līmenis: Gaujā faktiski nav tehniski sarežģītu posmu un tā ir piemērota visa vecuma braucējiem bez iepriekšējas sagatavotības. Bet upe ir gara un daudzdienu braucienos gan nepieciešamas elementāras tūrisma iemaņas.
"No agra pavasara līdz vēlam rudenim Gaujas straume nes desmitiem un simtiem visdažādāko piepūšamo laivu un plostu, smailīšu, kanoe un katamarānu, retāk parastās laivas.. Visbiežāk visa šī cilvēku gūzma saplūst tajā Gaujas ielejas daļā, kuru jau sen pazīst kā Gaujas senleju. Visā 460km garajā Gaujas tecējumā šis posms starp Valmieru un Inčukalnu (Murjāņiem) sastāda tikai nepilnu sestdaļu - apmēram 80km. Kāpēc tieši uz šejieni tā tiecas tūristi? .. Laikam galvenais cēlonis, kas nosaka Gaujas senlejas pievilcību, meklējams lielajā, neatkārtojamajā dabas daudzveidībā. Tā izpaužas visur, jo nemitīgi mainās pati Gauja.
Katrā no neskaitāmajiem upes līkumiem pavīd balta smilšu sēre, bet tai iepretī zemāka vai augstāka krauja ar čurkstu alu caurumiem. Un tomēr neviens no šiem līkumiem nav pilnīgi līdzīgs iepriekšējam. Vietumis no dziļajām dzelmēm paceļas diženas, šķietami nesatricināmas gan baltas, dzeltenīgas, gan arī raibkrāsainas vairākus desmitus metru augstas smilšakmens sienas ar brūno priežu stumbru ierindu augšmalā. Nereti smilšakmeņos melnē alas.
Tālāk no upes ieleja terasveidīgi paplašinās, līdz to norobežo stāva, parasti ar mežu apaugusi nogāze..
Uzkāpjot šādas nogāzes pašā augšā, skatienam paveras zilganā dūmakā tīta visa ieleja..", tā Guntis Eniņš grāmatā "Gaujas senieleja", 1979.g.
Apskatāmajā posmā Gauja ir liela, plata un pārsvarā mierīga upe. Vērā ņemamas straujteces sastopamas vienīgi lejpus Amatas upes ietekas, Līgatnes tuvumā, no kurām lielāko ievērību izpelnījušās Ķūķu krāces, kuru gaidās krievzemes tūristi 70-tajos gados, klubu atskaites salasījušies, jau krietnu gabalu iepriekš vilkuši galvā ķiveres... un vēl Līgatnē prāmniekam prasījuši: "strašnije porogi "ķūķū" daļeko?"
Pārspīlējumiem sava vieta, bet prakse rāda, ka Ķūķos laivas gāžas nemaz ne tik reti - un kaut arī nekā "krimināla" te nav, lieka uzmanība netraucēs!
Ilustrētais materiāls. Gauja visā tās garumā - no ezeriem līdz jūrai - ir bagātīgi pārstāvēta Campo foto arhīva galerijās. Gan pārgājienos, gan sportiskos pasākumos. Apjoma dēļ pareizā satura sameklēšana prasīs zināmu laiku, bet būs interesanti!
