Valmiera - Carnikava

Skaists 5 dienu maršruts - Gaujas nacionālais parks no viena gala līdz otram un tad vēl aizbraucat gandrīz līdz jūrai. Ja nav slinkums airēt, tad var aizbraukt arī līdz pašai jūrai - tas aizņems 1 stundu turp un gandrīz tikpat atpakaļ (līdz Carnikavas dzelzceļa tiltam). Ir grūti sevi piespiest uz tādiem varoņdarbiem pārgajiena piektajā dienā, bet toties pēc tam - kāds gandarījums!

Upes plūdums visā maršruta garumā ir lēns un vienmērīgs. Nedaudz straujāka Gauja kļūst tuvojoties Cēsīm - Jāņa krācēs un pie Raiskuma atvara, bet tuvojoties Līgatnei straumes ātrums jūtami pieaug, sasniedzot savu kulmināciju Ķūķu krācēs. Krāces - tas gan ir skaļi teikts, bet šeit ir čalojošs ūdentiņš, kurā upe sit dažu labu baltu vilnīti un akmeņiem ir jābrauc garām :)

Tālāk posmā līdz Siguldai gadās pa retai straujtecei, bet lejpus Velnalas (Lorupītes ieteka) parādās lejtecei raksturīgie smilšu sēkļi. Lejpus Murjāņiem upē aizvien biežāk parādās salas, gultne sekla, daudz plūstošo smilšu. Straumes ātrums šajā posmā saglabājas pietiekami liels un samazinās tikai tuvojoties maršruta beigām - Carnikavai. Pāris līkumus pirms Ādažiem pamanīsiet Gaujas - Baltezera kanāla sākuma konstrukcijas. Ja esat no trakajiem vai arī braucat lielā ūdenī, tad šī ir tā vieta, kur griezt nost un braukt uz Rīgu pa citu ūdens ceļu - cauri Baltezeriem. Nu bet tas ir cits stāsts.

Ja turpināsiet braucienu pa Gauju, no šejienes līdz maršruta beigām ir nepilnas 3 stundas (ja vien neaizķersieties krodziņā "Korande" pie Tallinas šosejas tilta). Zvaniet sagaidītājiem!

Maršrutā jāņem vērā sociālais elements... nakšņojot nometnēs Liepa, Rauna un Jāņarāmis (Cēsu un Lodes apkaimē), jūs var apciemot garnadži. Turklāt, jo skaļāki jūs būsiet vakarā, jo labāks miegs naktī! Ne viens vien tūrists šeit atvadījies no mugursomas vai pat laivas, tāpēc esiet modri.

Apskates objekti maršrutā ir Liepas jeb Baltais iezis, Grīviņu iezis (1km no Gaujas), Sietiņiezis, Kazu iezis, Ērgļu klintis, Briedīšu iezis, Ķūķu klintis, Spriņģu iezis, Katrīnas iezis un Gūdu klintis (par mazākiem nerunājot). Iežu pietiks, lai varētu tos atcerēties dodoties arī citu Latvijas upju nobraucienos.

Noteikti vajadzētu izmantot izdevību un izstaigāt Kvēpenes pilskalnu, apskatīt dižozolu un avotus, uzkāpt Rūsiņa kalnā.

Ja iepriekš pastudēsiet ceļvežus, iespējams apskatīt arī Latvijā augstāko (30m) iezi - Līču - Laņģu klintis.

Ja tuvojoties Siguldai, par ko vēstīs iztālēm saskatāmie Turaidas pils torņi, jums vēl būs jauda kaut kur staigāt un nebūs zudusi vēlme pēc skaistā, iesakam uzkāpt Gleznotāju kraujā un izstaigāt Kraukļu aizu Vējupītes sānu gravā. Lai to darītu, jāpiestāj GNP apmetnes vietā "Vējupīte", kreisajā krastā 1/2 līkumu pirms Turaidas.

Lejpus Siguldas apskatei vērta ir Velnala - upes labajā krastā 3.8km lejpus tilta. Otra, Inčukalna Velnala atrodas lejpus Murjāņu tilta.