Upe piemērota sportiskiem nobraucieniem augstā un vidējā palu līmenī. Parasti marta beigās - aprīļa sākumā, reti kad ilgāk kā 1-2 nedēļas.
Garums 52km, kritums 75m, baseina platība 276km2, vidējais caurplūdums grīvā: gadā 2.0m3/s, palos 24.3m3/s, mazūdens periodā 0.3m3/s, vidējais palu datums 29.03.. (I.Lukss, ”Ar laivu Latvijas ūdeņos”).
Ieteicamās laivas: kajaki, derīgas arī citu veidu laivas.
Nepieciešamās prasmes. Nobrauciens pa Imulu saistīts ar tādu šķēršļu pārvarēšanu, kādi raksturīgi pirmās kategorijas upēs. Šī nav Gauja. Pavasarī ūdens ir auksts, upē ir straume un šķēršļi (krituši koki, akmeņi, bebru dambji u.c.), kuru pārvarēšanai nepieciešama pieredze un elementāra izpratne par straumes formām un airēšanas tehniku. Adekvātu prasmju vai ekipējuma neesamība var novest pie braucēju veselības un pat dzīvības apdraudējuma, inventāra bojāšanas vai pazaudēšanas! Upe piemērota kā straujūdens treniņu vieta iesācējiem un ir uzskatāms, ka tas ir pietiekoši droši pieredzējuša instruktora vadībā.
Atrašanās vieta: Abavas kreisā krasta pieteka pretī Imulām.
Anotācija. Upe ir salīdzinoši liela, un, ja ir vēlēšanās, to var braukt diezgan augstu (ap 20km) no ietekas. Parasti gan nobraucienu sāk pie Pūcēm vai zemāk. Upes platums 5-15m; kritums augštecē 2-3m/km, netālu no Abavas ap 4-5m/km. Galvenie šķēršļi - piespiedes pie krastiem un kritušiem kokiem, tomēr nebraucamu sagāzumu praktiski nav. No upes vietām paveras dikti skaistas ainavas. Ja ūdens atļauj, ir vērts braukt atpūtas nolūkos pavasarī uz vizbulīšu laiku, jo to tur netrūkst. Upes krastos ir daži dolomīta, mālu un smilšakmens atsegumi. Upe ir praktiski tāda pati kā Amula. Subjektīvi vērtējot, Imula ir skaistāka. Braukt var sākt vai nu pie Pūcēm, vai vietā kur tā pienāk pie šosejas (upi no ceļa redzēt nevar, tā tek krūmainā gravā). Tehniski sarežģītākais posms ir pie ietekas, kur kritums ir ap 5m/km un upe tek starp daudzām saliņām. Kopējais nobrauciena laiks no Pūcēm vidējā ūdenī ap 3h.
