Salacas lejteces maršrutu klasika - 2 dienās no Staiceles līdz Vecsalacai.
Maršruts sākas pie papīrfabrikas aizsprosta, upes kreisajā krastā.
Pēc pārgazes upe nedaudz "ieskrienas", tad, pēc tilta pieklust, un tad, pāris km zemāk, labajā krastā, slaidā upes līkumā slejas 12m augsta krauja ar līdz 5m augstiem smilšakmens atsegumiem un 24m dziļu alu pakājē – Vīkšņu alu. Pāris km tālāk Ķekaru atpūtas vieta. Upe plūst ielejā, augstos krastos, lēnāki posmi mijas ar straujākiem. Aiz Rozēnu tilta straumes ātrums pamazām palielinās, upes kritums pieaug līdz 1m/km, seko Špīlbergu līcis ar klinšu atsegumiem un lielo Zirgakmeni pie krasta un tam seko Mērnieku dambis – vecu dzirnavu paliekas – nopietnākais ūdens šķērslis uz Salacas.
2km zemāk – ievērojamākais (pēc Skaņākalna) iezis uz Salacas - Sarkanās klintis kreisajā krastā, atpūtas vieta – labajā. Straumes ātrums pieaug. Cita citai seko Junču klintis, Rostu klintis, Bērzsulu klintis, Ķieģeļnieku, Veckalēju un Jaunkalēju tači un krāces.
Upes straujais skrējiens beidzas ap Vecsalacas muižas kompleksu upes labajā krastā kādus 3km pēc Korģenes upītes ietekas. Seko Vecsalacas tilts, tači un gluds, reizēm vējains airējamais gabals līdz Salacgrīvai. Lai ietaupītu cīņā ar Latvijas vasarās straujāko upi iztērētos spēkus, šī maršruta variācija finišē labajā krastā pie pirmā tača aiz Vecsalacas tilta. Pēdējie 5km upes pret vēju, lai paliek citai reizei!
