Korsika...ar mežonīgām mājas cūkām, kas klimst pa mežiem, sašautām ceļa zīmēm un grafiti ar uzrakstiem CORSE LIBERTE, VENDETA šaurās vecpilsētu šķērsieliņās un patiltēs. Laipniem pārdevējiem mazos veikaliņos - binjour, silluple, mersi, mersi-boku, arevua...
Uz salu devās Atvars, Valdis, Diāna(paldies viņai no visiem par busiņa pārbraukšanu
no starta uz finišu, pa īstiem kalnu ceļiem ar serpentīniem gar stāvām aizu
kraujām), Jānis R., Jānis U., Armands, Pēteris - Petersasns, mēs tur pavadījām
nepilnas trīs nedēļas un Rīga - Varšava- Vīne - Grāca -Klagenfurte-Venēcija
- Boloņa - Piza -Livorno, 2468km, 32stundas, 3 šoferi piecas degvielas uzpildes
divas ēšanas pauzes.
Livorno - Bastija prāmis 5 stundas.
Maršruts uz salas:
Bastija- Ponte Leccia - Corte - Pont du Vechio -Col De Sorba (1311m) - Ghisoni
-Ghissonachia - Solenzara- Col de Bavela (1218m)- Zonza -Quenza- St Lucci deTalano
- Propriano - Ajacho - Porto - Col de Vergio (1477m)- Corte- Bastia 1209km.
Bastija pārsteidz ar tuneļiem zem lokveida kustības apļiem, un tie ir ar augstuma
ierobežojumu 2,3m, mums par zemu....uz jumta taču laivas.
Korsika
Pēc pāris stundu braukšanas esam satikuši Vācieti Gunteru pie Ponte Leccia,
tuvumā pie Asco upes finiša, kas saka ka upēs ūdens mazs, to mēs redzam paši.
Pēc Asco apskates dodamies uz Ponte Lecia kur sākas lejas Golo braucamais gabals,
ir agra pēcpusdiena. Startā satiekam nelielu francūžu grupu, viņi ir ātrāki
un aizbrauc mums pa priekšu. Tīri jauks posmiņš priekš iesildīšanās, un tāpēc
krācē ar nosaukumu "Vakumklīners" (tikai ievērības cienīgām krācēm
dod nosaukumus) rādu puikām piemēru kā tādas vietas braucamas, bet stiprās
latviešu rokās nonākušais kanādiešu airis tādu krunku neiztur. Piezemējoties,
es jau zinu, man nav vienas aira lāpstas, seko instinktīva atbalsta meklēšana,
bet tas ir tāpat kā mēģināt skriet ar vienu kāju... esmu riņķī, apkārt viss
sakults balts un putojošs, nekāda spēka un varmācības, mēģinu satvert dziļumā
plūstošo straumi, bet te pēkšņi kāds sāk kauties, dauzīt ar akmeņiem pa ķiveri,
nu ko šoreiz upe ir parādījusi kurš ir situācijas noteicējs lienu laukā tveru
pēc gaisa un draugu pamestajiem glābšanas virvju galiem....
Vakarā apmetamies pie Vechio upes milzīgos virsājos, kaut gan pie mums virši
zied rudenī Korsikā tie zied pavasarī attiecīgi sākam apspriest šos lielos
augus un secinām, ka bites kas tos apputeksnē nav mazākas par vismaz - govīm...
pēc vairākām dienām, pie Quenzas
.... norīta Atvars brauca plecus un saka " kā pēc kautiņa ar mietiem",
jā šajā rītā neviens īpaši sprigans nav, tikai Jānis U. naski aizcilpo pucēt
zobus uz pus kilometru zemāk esošo upi (es pirms tam knapi dzīvs aizvilkos
turp pēc ūdens rīta kafijai), kāpēc tā visi jūtas?
Tāpēc, ka vakar mēs braucām neaizmirstamu upi Codi, īsta pērle! Sākumā pat
nenojautām, ka mazā tērcīte, kas čaloja zem patiltes akmeņiem slēpj tādus ūdenskritumus,
visādus, bez skaita. Īsteno kajakeru sapņu piepildījums! Un atkarībā no varonīgas
tie tika braukti kaut gan vienkāršāk to visu būtu braukt, bet tā kā mēs riskējam
ar mēru tad nācās šo un to arī apnest - mēs septiņi mēs septiņi, bet strādājam
kā desmit, kopumā uz ūdens pavadītas vairāk kā septiņas stundas, esam priecīgi
sagaidīt Pēteri-Petersanu finišā, kas nomalies pa slapjajiem krūmiem meklējot
īsto taku rāda mums īsāko ceļu pretī sausajām drēbēm un vakariņām. Bet tādi
ūdenskritumi, fantastīga, smuka, upe, kofente - ne upe!
Codi!
Nu mēs esam pametuši salas austrumu krastu un dodamies pāri Bavelas pārejai
uz Zozu un Zonzu, šeit tek nemazāk slavenā Rizzanezi upe, bet šodien mums
ir brīvdiena, ir pirmais aprīlis un St Lucci de Talano pie centrālās strūklakas
un centrālā pagrieziena notiek pirms siestas burziņš, katrs ar katru apsveicinās,
sabučojas uz abiem vaigiem appļāpājās un atsveicinājies pagriežas vajadzīgajā
virzienā, mēs tā kā taisāmies uz jūru, bet vietējie mums visiem astoņiem
reizē iedod pirmo aprīli un uzsūta mūs kalnos, de Talano no serpentīniem
izskatās apbrīnojami un arī mūsu galamērķis Cucuruza bronzas laikmeta apmetne
neliek mums vilties. Vakarā uz mūsu izvēlēto apmetnes vietu, lejup, ved
stāvs un taisns ceļš, kas nākamajā rītā liek rast atbildi kāpēc pa Korsikas
krūmiem mētājās tik daudz auto, tie vienkārši vairs nespēj tikt augšā no
vietām kur tie nobraukti, nieka pusstunda pārkrāmējot busu un mēs tiekam
augšā...
Barucam Rizanezi, tā ir liela upe, bet ūdens varēja būt vairāk. Arī uz šīs
upes ir ūdenskritumi, vairāki, dažus no tiem arī braucam... Vakarā nobraucam
uz salas rietumu piekrasti un apmetamies Taravo upes grīvā brīnišķīgā pludmalē