Laiks: 12.09.77-22.09.77
Kategorija: pēc bij.PSRS klasifikācijas – trešā. Pēc starptautiskās klasifikācijas varētu būt - otrā.
Maršruts: upe Kepa no tilta uz šosejas A135 līdz ietekai Kemas upē, tālāk pa Kemas upi līdz šosejas A135 27. Kilometram.
Dalibnieki un laivas: Atvars Eglītis, Vladimirs Šļahtins,Andris juriks, Andris Blagodarovs(piepūšamais plosts PSN-6), Ivars Svarenieks, Valērijs Jarosovs (piepūšamā laiva LAS-5);
Veiktais attālums: Kepa -74 km , Kema – 127 km. Kopā – 201 km;
Ilgums: maršrutā -11 dienas, kopējais -16 dienas;
Nokļūšana: Rīga – Kema vilciens, Kema – Kepa satiksmes autobuss;
Atgriešanās: Avņeporogs – Kema autostops, Kema – Rīga vilciens;
Negadijumi: viens plosta overs krācē „Juma” Kemā.
Komentāri:
Tumši ūdeņi. Ziemeļblāzma. Vakars ar trim varavīksnēm debesīs. Nevienas dzīvas būtnes. Nevienas apdzīvotas vietas. Pretvēja saceltie viļņi lielāki nekā locijā minēto krāču viļņi. Pāraugušas ogas un sēnes (septembris!!!) Divas iespaidīgas krāces - trispakāpju „Juma” Kepā un tāda paša nosaukuma krāce Kemā kur Daugavas platuma cienīgā upē ir Zambezi cienīga „muca”. Sākumā nolēmām braukt pa kraces centru pa (no krasta šķietami) maziem vilnīšiem. Kad tiem pietuvojamies tie izrādijās pāri pa 1,5m augsti. Otrā mēģinājumā, iedvesmoti ar veiksmīgu sākumu, nolēmām iebraukt stāvviļņos, kas veidojas aiz „Zambezi mucas”. No krasta, jau izskatījas štrunts vien būs, bet kad ieraudzijām savā priekšā to vilni... Plosta garums ir ap 3m , tad nu kad nostājamies vertikāli lidz viļņa virsotnei pietruka kādi 1,5m...Lieki teikt, ka septembrī Karēlijā nav silti.