- Apgāšanās
- Izkrišana no laivas
- Noskalošana no laivas
- Laivas salūzšana
Traumējošie faktori
- Ūdens plaušās
- Hipotermija
- Sasitumi
- Saindēšanās
- Dzīvā radība
- Stress
Avārijas uz ūdens
Apgāšanās. Laiva apgāžas vai nu tāpēc ka straume, kuras ātrums ir atšķirīgs no laivas ātruma, spiež uz kādu tās klāja vai borta daļu vai arī dažādu iemeslu pēc to apgāž paši braucēji. Ja laivas klājs ir segts, pēc apgāšanās to ir iespējams pagriezt atpakaļ un turpināt braucienu. Tas pats ir iespējams arī ar piepūšmajiem peldlīdzekļiem tikai nu jau no peldus stāvokļa.
Izkrišana no laivas. Braucējs no
laivas var izkrist, ja to mētā asos viļņos, vai, ja tas ir apkodies un
izdara visādas neadekvātas darbības.
Noskalošana no laivas. Spēcīgi stāvviļņi
vai mucas triecoties pret braucēju, var to izsviest no laivas.
Laivas salūzšana. Laiva var salūzt
vai nu piespiedēs, vai – ievērojami retāk – dažādās citās kataklizmās.
Traumējošie faktori
Laivu pasākumos var gadīties nelaimes gadījumi. Ir labi, ja vismaz kāds no braucējiem zina, kas var gadīties un ko darīt, ja tas gadās jo maz ticams ka avārijas vietā pilnā kaujas gatavībā stāvēs reanimācijas brigāde + ūdensslīdējs utt. Var sanākt ka līdz tuvākajam ceļam, nemaz nerunājot par ārstu, ir pāris dienas ko iet.
Ūdens plaušās. Tas ir pamata traumatiskais moments laivu pasākumos. Vieglos gadījumos cietušis tiek cauri ar klepu. Smagākais gadījums, protams, ir noslīkšana... Ja cietušo tomēr izdodas “atkačāt”, nevajag, kā rāda filmās, sliet to augšā un ķerties pie kvēlas mīlas – jāpadomā par plaušu tūsku, kas var sekot un pēc iespējas ātrāk jānogādā cietušais pie ārsta.
Hipotermija. Aukstā ūdenī cilvēks
var pārmērīgi atdzist. Tam sekas ir gribasspēka zudums, maldīga labsajūta,
locekļu stingšana, bezsamaņa utt. Ledainā ūdenī maksimālais laiks, ko tajā
var pavadīt bez hidrotērpa ir kādas četras minūtes. Jaunākos laikos pieejamie
hidrotērpi šīs minūtes ievērojami pagarina, tomēr tas nepasargās jūs no nākamā
faktora:
Sasitumi. Sasitumi kā jau sasitumi...
viss atkarīgs no trieciena spēka. Kalnu upēs cilvēks reti kad noslīkst, parasti
fatālo iznākumu cēlonis ir sistas traumas.
Saindēšanās. Saindēties var kā ar neriktīgām ogām un sēnēm, tā ar bojātu pārtiku un vecu šnabi.
Dzīvā radība. Šinī kategorijā var ietvert visu sākot no mikrobiem, odiem utt. līdz lāčiem un nenormāliem vietējiem ļautiņiem.
Stress. Mazais cinītis, kas gāž lielu vezumu. Vieglās formās tas ir tikai uztraukums, kas papildina adrenalīna līmeni un neļauj pār mēru atslābināties, bet lielās -- tas ir histērija, šoks un citas nepatikšanas, kas cilvēku padara nelietojamu, un kā pats var būt traumatisks, tā (biežāk) izraisīt cilvēka nespēju rīkoties, kā rezultātā iedarbojas citi faktori. Cīņā ar to svarīga nozīme ir psiholoģiskai sagatavotībai, bet, kā mēdz teikt, "teorijā mēs esam stipri". Grupas līdera (vadītāja) uzdevums ir laikus to pamanīt un neļaut progresēt.