DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Vohandu 2013
Tās gan ir muļķības (Lsmn). Kāda mentalitāte? Nav tiem igauņiem nekāda kreisā vītne. Tādi paši lohi, paprasi jebkuram, kam ziemeļpusē darīšanas. Tur tikai ir valsts ar valsts ideju un tāpēc cits psiholoģiskais klimats. Bet citādi resursi un tradīcijas izšķir. Visu veidu resursi - gan līdzekļi, gan ģeogrāfiskais areāls - vieta un kaimiņi. Čehiem WW, norvēģiem jūra, kanādā kanoe, holandē jahtas, ņam-ņam zemēs SOTi, Latvijā - t.s. medniecenes un sastāda 99% laivu parka. Citu tradīciju nav. Un resursu (tostarp cilvēku) izsīkuma apstākļos, kādi pieder pie "veiksmes stāsta", un kur budžeta pārdale ir izšķiršanās starp Rīgas siltumu, Latvenergo vai SuperNetto, vienošanās zem mazohistiskiem maratonu karogiem ir pavisam duļķaina perspektīva.
Mani iejūsmina tas anonīmais komentētājs, kurš C2 konsekventi sauc par kaijaku :)
Ja par mentalitāti - Agri, ar ko gan citu var izskaidrot igauņu gatavību ar raftu (!!!) nobraukt gandrīz 100 km? Un viņi taču to izdara, un, pat ja neizdodas, tad vienalga startē šādā distancē! Vehandu nav vienīgais piemērs, tas pats ar Tartu slēpošanas maratonu un visiem viņu velomaratoniem (kamēr pie mums masas bliež SEBa Tautas distanci, un vienalga ir mazākā skaitā kā igauņi garajās distancēs). Nedomāju, ka pat pie labākiem finansiālajiem apsvērumiem Latvijā šādas izklaides kļūs populāras, drīzāk atkal būs garākas rindas pie pacēlājiem un pēc hokeja biļetēm :)
Stavro 100x taisnība, ka par laivu lielāka nozīme ir blīvei, un, un arī airim. Es jau piekto gadu braucu ar Akvu, tikai pēdējos divus gadus ir bijuši karotes airi (pirms tam - jūras kajaka airis), bet drīzāk rezultātu uzlabojums ir saistīts ar ūdens līmeni, nevis airi, jo trenēties nav sanācis vispār nemaz. Lai pilnībā izmantotu dārgu, ātru laivu, tam attiecīgi ir jātrenējas (negribu iedomāties, kā šīgada ūdenslīmenī būtu ar nestabilu laivu šķērsot tos dambjus); tāpat vien ātrumlaivu var nopirkt, ja četrciparu skaitlis galīgi spiež kabatu. Acīmredzot, lielākajai daļai mūsu braucēju nespiež :)
Ja par mentalitāti - Agri, ar ko gan citu var izskaidrot igauņu gatavību ar raftu (!!!) nobraukt gandrīz 100 km? Un viņi taču to izdara, un, pat ja neizdodas, tad vienalga startē šādā distancē! Vehandu nav vienīgais piemērs, tas pats ar Tartu slēpošanas maratonu un visiem viņu velomaratoniem (kamēr pie mums masas bliež SEBa Tautas distanci, un vienalga ir mazākā skaitā kā igauņi garajās distancēs). Nedomāju, ka pat pie labākiem finansiālajiem apsvērumiem Latvijā šādas izklaides kļūs populāras, drīzāk atkal būs garākas rindas pie pacēlājiem un pēc hokeja biļetēm :)
Stavro 100x taisnība, ka par laivu lielāka nozīme ir blīvei, un, un arī airim. Es jau piekto gadu braucu ar Akvu, tikai pēdējos divus gadus ir bijuši karotes airi (pirms tam - jūras kajaka airis), bet drīzāk rezultātu uzlabojums ir saistīts ar ūdens līmeni, nevis airi, jo trenēties nav sanācis vispār nemaz. Lai pilnībā izmantotu dārgu, ātru laivu, tam attiecīgi ir jātrenējas (negribu iedomāties, kā šīgada ūdenslīmenī būtu ar nestabilu laivu šķērsot tos dambjus); tāpat vien ātrumlaivu var nopirkt, ja četrciparu skaitlis galīgi spiež kabatu. Acīmredzot, lielākajai daļai mūsu braucēju nespiež :)
Agri, vispār es Igaunijā strādāju un tās puses mentalitāti zinu ļoti labi :) Viņiem ir lieli airētāju klubi, federācijas atbalsts un vēl visādas labas lietas, kas ļauj pasākumiem piesaistīt atbalstītājus. Viņu TV regulāri rāda laivošanu gan ziņās, gan speciālos raidījomos. Vai pie mums kaut kas no tā ir? Itin nekā. Un pats galvenaism- viņiem nav tās simtgadīgās ūdenstūrisma pieredzes. Ja Latvijālūdz kādam definēt ūdenstūrismu, tad tas būs ar pūsli guminiekos pa Amatu, vai vasarā ar polšu un to pašu pūsli pa Gauju. Igauņi uzreiz norāda uz jūras kajakošanu vai kajakiem/kanoe vispār. Ja gribi Latvijā laivot, problēma problēmas galā, sākot ar inventāra iegādi un beidzot ar jautājumu, kur to inventāru glabāt. Nav taisnība, ka igauņi tādi paši kā mēs, viņi ir daudz uzticamākiun pretī nākošāki kā darījumu partneri un pat galvenais - igaunim mīļākais ēdiens nav igaunis, viņš labāk ierēc par latviešiem :)
Labi, labi viņas brauca ar kanoe divnieku, sajuka man te:) Tomēr ne jau par to stāsts.
To mentalitāti mēs paši vien veidojam. Kaut vai Amata katru gadu viens un tas pats stāsts - domājiet, nebrauciet, bīstami, mēs brīdinam un tādā garā biezā slānī. No bīstamības viedokļa - daudz lielākas iespējas traumēties ir nodarbojoties ar slalomu, pat vasarā peldēties Gaujā ir potenciāli bīstamāk, nemaz nerunājot par vienkāršu braukšanu ar mašīnu.
Pozitīvu ieteikumu - ķipa savācieties grupās pa vairākām laivām, lai vajadzības gadījumā palīdzētu - tādu gandrīz nav. Sadaļā par pazaudētām/atrastām mantām pārliecinoši valda krievu valoda, arī rādītājs.
To mentalitāti mēs paši vien veidojam. Kaut vai Amata katru gadu viens un tas pats stāsts - domājiet, nebrauciet, bīstami, mēs brīdinam un tādā garā biezā slānī. No bīstamības viedokļa - daudz lielākas iespējas traumēties ir nodarbojoties ar slalomu, pat vasarā peldēties Gaujā ir potenciāli bīstamāk, nemaz nerunājot par vienkāršu braukšanu ar mašīnu.
Pozitīvu ieteikumu - ķipa savācieties grupās pa vairākām laivām, lai vajadzības gadījumā palīdzētu - tādu gandrīz nav. Sadaļā par pazaudētām/atrastām mantām pārliecinoši valda krievu valoda, arī rādītājs.
Par laivām runājot - citu valstu forumos tā pati leišu Giedra tiek atzīta par izcili stabilu laivu neskatoties uz savu šaurību. Leiši vismaz klaigā, ka laivas stabilitāte nav atkarīga tikai no platuma, bet ļoti daudz ietekmē arī dibena forma, tāpat kā sievietēm:))
Pie tam Giedra ir paceļama 3 ciparu robežās, lai gan pirmais cipars būs labākajā gadījumā - 8, bet nu lēti jau pērk tikai tie kam daudz naudas. Pie tam ar laivām tāpat kā mašīnām - pieraduma jautājums, pāriet no automāta uz mehāniku lielākajai daļai ir vājprāts, bet tās jau ir tikai emocijas un pieradums.
Pie tam Giedra ir paceļama 3 ciparu robežās, lai gan pirmais cipars būs labākajā gadījumā - 8, bet nu lēti jau pērk tikai tie kam daudz naudas. Pie tam ar laivām tāpat kā mašīnām - pieraduma jautājums, pāriet no automāta uz mehāniku lielākajai daļai ir vājprāts, bet tās jau ir tikai emocijas un pieradums.
Pats Giedras autors, kad sarunājos ar viņu piektdienas vakarā 19. aprīlī atdzina, ka laiva prasa zināmas airēšanas iemaņas. Viņš nesen kādam pircējam pat bija laivu papildinājis ar savdabīgiem spārniem papildus stabilitātei, klients esot bijis sajūsmā, jo beidzot esot spējis arī paairēt uz priekšu, nevis tikai gāzties.
Viens no Leišiem, kurš ar to laivu brauca atdzina, ka pēc apgāzšanās uzcelties tajā laivā nav viegli.
Viens no Leišiem, kurš ar to laivu brauca atdzina, ka pēc apgāzšanās uzcelties tajā laivā nav viegli.
Lietuvieši, pirmās vietas ieguvēji, šī gada Vehandos brauca ar latviešu Beltes K2, kura modelis nav nekas jauns un dārgs. Ar ko brauca igauņi- tēvs un dēls- Poderi, bildēs nav redzams, bet līdz šim viņi brauca ar Tahe Marine, atvainojiet, mucu, ko grūti nosaukt par modernu laivu maratonu sacensībām. Ņemot vērā šo cilvēku sportisko pagātni, smaiļošanas prasmes un fiziskās sagatavotības līmeni, viņi var nobraukt kā līderi arī ar vannu.
Arī pārējie lietuvieši brauc ne ar modernām, ne dārgām laivām. Šie kajaki ir pašmāju ražojums (daži pat aprīkoti ar mēbeļu furnitūras elementiem), kas radies lietuviešiem meklējot veidus, kā sasniegt labus rezultātus dažāda līmeņa sacensībās. Alternatīva būtu tikai Nelo un citu pasaules līmeņa sprinta un maratona laivu modeļi, kas tiešām ir dārgi.
Tāpat runājot par laivām un rezultātiem, igauņi pavisam nesen bija veikuši pētījumu, izmantojot dažāda kalibra airētājus un laivu modeļus. Secinājums bija – visu nosaka blīve starp laivu un airi. (J. Balodis varētu pastāstīt precīzāk).
Igauņi, kas ir ārpus līderu topa, tāpat pārsvarā brauc ar Igaunijā ražotajām SeabirdDesign, Worldkayaks vai Tahe Marine laivām, kas ir pieejamas arī Igaunijas laivu nomās. Tie, ar retiem izņēmumiem, ir jūras kajaki- cits ātrāks, cits mazāk ātrs. Tas, ka Igaunijā laivošana (jūras kajakošana) ir plašāk izplatīta un attīstītāka, ir fakts (jo viņiem vismaz ir salas). Tāpat ir fakts, ka igauņi daudz vairāk iesaistās savu pasākumu dalībā. Tāpat ir fakts, ka Igaunijas laivu ražošana atrodas stipri tālu priekšā laivu ražošanai Latvijā- gan kvalitātes, gan laivu modeļu ziņā, un evolūcija joprojām turpinās. Vislabāk ir aizbraukt un pārliecināties, bet tie, kam nepatīk tāpēc, ka nepatīk, jau tāpat nebrauks.
Kāpēc liela daļa no nelielās saujas Latvijas laivotāju brauc ar to, ar ko nu brauc, ir saistīts ar to, ka vairumam maratonu dalībnieku nav par to nopietnas intereses, kas izpaustos gan treniņos, gan pareizas smaiļošanas vai kanoe airēšanas tehnikas apgūšanā, gan sportiskāku (bet ne dārgāku!) laivu apgūšanā. Tie, kam par to ir interese, ir atraduši gan iespējas, gan arī sacensības, kur izjust konkurenci, nevis tikai ņemt pirmās vietas vietējos pasākumos, nekonkurējot īsti ne ar vienu. Nevienam, to, protams, nevar pārmest. Finansiālā puse arī ir svarīga, lai gan ir daudz cilvēku, kas piedalās visās sacensībās pēc kārtas, un nodarbojas ar visām iespējamām aktivitātēm- skriešanu, laivošanu, riteņbraukšanu, kalnu slēpošanu utt. Skaidrs, ka visam naudas nepietiek, tāpat kā nepietiek laika pienācīgiem treniņiem. Bet tā ir katra paša darīšana.
Par motivāciju. Lielākā daļa Latvijas laivotāju maratonos piedalās intereses un piedzīvojuma dēļ. Varam to saukt arī par sevis apliecināšanu, lai gan starp sportisko azartu, piedzīvojumu meklēšanu un sava „es” meklēšanu ir zināma atšķirība. Tiem, kas sportā un maratonu braukšanā saskata tikai pašapliecināšanos, visticamāk vispirms jātiek galā ar saviem aizspiedumiem, kompleksiem un paniskajām bailēm no konkurences. Pārējie vienkārši bauda pasākumu. Mēs braucam, baudot sacensību garu un kopābūšanu ar citiem, un priecājamies, kad kļūstam ātrāki paši par sevi uz spēka, izturības un smaiļošanas tehnikas rēķina. Pensijas Līmenis to pareizi pateica- ja paliec labāks, ir prieks un veselīga pašsajūta. Jebkurā gadījumā katram savs motīvs, un par to pat nav jādiskutē.
Arī pārējie lietuvieši brauc ne ar modernām, ne dārgām laivām. Šie kajaki ir pašmāju ražojums (daži pat aprīkoti ar mēbeļu furnitūras elementiem), kas radies lietuviešiem meklējot veidus, kā sasniegt labus rezultātus dažāda līmeņa sacensībās. Alternatīva būtu tikai Nelo un citu pasaules līmeņa sprinta un maratona laivu modeļi, kas tiešām ir dārgi.
Tāpat runājot par laivām un rezultātiem, igauņi pavisam nesen bija veikuši pētījumu, izmantojot dažāda kalibra airētājus un laivu modeļus. Secinājums bija – visu nosaka blīve starp laivu un airi. (J. Balodis varētu pastāstīt precīzāk).
Igauņi, kas ir ārpus līderu topa, tāpat pārsvarā brauc ar Igaunijā ražotajām SeabirdDesign, Worldkayaks vai Tahe Marine laivām, kas ir pieejamas arī Igaunijas laivu nomās. Tie, ar retiem izņēmumiem, ir jūras kajaki- cits ātrāks, cits mazāk ātrs. Tas, ka Igaunijā laivošana (jūras kajakošana) ir plašāk izplatīta un attīstītāka, ir fakts (jo viņiem vismaz ir salas). Tāpat ir fakts, ka igauņi daudz vairāk iesaistās savu pasākumu dalībā. Tāpat ir fakts, ka Igaunijas laivu ražošana atrodas stipri tālu priekšā laivu ražošanai Latvijā- gan kvalitātes, gan laivu modeļu ziņā, un evolūcija joprojām turpinās. Vislabāk ir aizbraukt un pārliecināties, bet tie, kam nepatīk tāpēc, ka nepatīk, jau tāpat nebrauks.
Kāpēc liela daļa no nelielās saujas Latvijas laivotāju brauc ar to, ar ko nu brauc, ir saistīts ar to, ka vairumam maratonu dalībnieku nav par to nopietnas intereses, kas izpaustos gan treniņos, gan pareizas smaiļošanas vai kanoe airēšanas tehnikas apgūšanā, gan sportiskāku (bet ne dārgāku!) laivu apgūšanā. Tie, kam par to ir interese, ir atraduši gan iespējas, gan arī sacensības, kur izjust konkurenci, nevis tikai ņemt pirmās vietas vietējos pasākumos, nekonkurējot īsti ne ar vienu. Nevienam, to, protams, nevar pārmest. Finansiālā puse arī ir svarīga, lai gan ir daudz cilvēku, kas piedalās visās sacensībās pēc kārtas, un nodarbojas ar visām iespējamām aktivitātēm- skriešanu, laivošanu, riteņbraukšanu, kalnu slēpošanu utt. Skaidrs, ka visam naudas nepietiek, tāpat kā nepietiek laika pienācīgiem treniņiem. Bet tā ir katra paša darīšana.
Par motivāciju. Lielākā daļa Latvijas laivotāju maratonos piedalās intereses un piedzīvojuma dēļ. Varam to saukt arī par sevis apliecināšanu, lai gan starp sportisko azartu, piedzīvojumu meklēšanu un sava „es” meklēšanu ir zināma atšķirība. Tiem, kas sportā un maratonu braukšanā saskata tikai pašapliecināšanos, visticamāk vispirms jātiek galā ar saviem aizspiedumiem, kompleksiem un paniskajām bailēm no konkurences. Pārējie vienkārši bauda pasākumu. Mēs braucam, baudot sacensību garu un kopābūšanu ar citiem, un priecājamies, kad kļūstam ātrāki paši par sevi uz spēka, izturības un smaiļošanas tehnikas rēķina. Pensijas Līmenis to pareizi pateica- ja paliec labāks, ir prieks un veselīga pašsajūta. Jebkurā gadījumā katram savs motīvs, un par to pat nav jādiskutē.
Adatu maisā nepaslēpsi!
Starp citu, kāds varētu padalīties ar linkiem uz bilžu galerijām, man slinkums meklēt :)
Ar tjūnētu žiguli pat grandi nezuvarētu F1:) Laivai ir nozīme, jautājums vienīgi cik liela. Būtībā rezultātu veido 3 aspekti - laiva, airis un cilvēks, jautājums par to cik procentuāli katrs ir nozīmīgs.
Pie tam viens ir pētīt rādītājus kilometra distancē, pavisam kas cits 100 km, nē nu tiem kas brauc to kilometru tas ir svarīgi, pārējiem tas ir fufelis nevis pētījums.
Pie tam viens ir pētīt rādītājus kilometra distancē, pavisam kas cits 100 km, nē nu tiem kas brauc to kilometru tas ir svarīgi, pārējiem tas ir fufelis nevis pētījums.
Pavērojot, kā Giedra iet distancē , nekad nav radusies vēlēšanās tādā iekāpt :) Varbūt jūrā parādītos kaut kādas pozitīvas JK īpašības... Naivi domāt, jo šaurāka laiviņa, jo ātrāka
Mārtiņ, igauņi paši arī pateiks, ka mūsu upes ir interesantākas, un dažādākas. Tāpēc jau viņi šurp brauc
Bet ja par visu diskusiju kopumā... vajag vienkārši mācīties braukt !!! Tad nevajadzēs ar labāko laiviņu , apgāžoties, pakāst 3 minūtes 3. vietai
Mārtiņ, igauņi paši arī pateiks, ka mūsu upes ir interesantākas, un dažādākas. Tāpēc jau viņi šurp brauc
Bet ja par visu diskusiju kopumā... vajag vienkārši mācīties braukt !!! Tad nevajadzēs ar labāko laiviņu , apgāžoties, pakāst 3 minūtes 3. vietai
kādas Solveigi refleksijas ?
Lēvaki tiešām ir tāds šokējošs lūzumpunkts . Atceros, kā pats tur sēdēju drebēdams:)
Lēvaki tiešām ir tāds šokējošs lūzumpunkts . Atceros, kā pats tur sēdēju drebēdams:)
Bildes:
https://picasaweb.google.com/118380316244309696797/VIIIVohanduMaratonApril202013
http://nagi.ee/photos/veriorakoda/sets/369759/
https://www.facebook.com/media/set/?set=a.521151164609661.1073741831.100001443468646&type=1&l=3888c58709
https://picasaweb.google.com/118380316244309696797/VIIIVohanduMaratonApril202013
http://nagi.ee/photos/veriorakoda/sets/369759/
https://www.facebook.com/media/set/?set=a.521151164609661.1073741831.100001443468646&type=1&l=3888c58709
Jā, nu ko lai saka. Neko tādu iepriekš nebiju darījusi. :) Sākumā bija doma, braukšu tiktāl, kamēr sausās drēbes beigsies. Baidījos no dambīšiem, bet par pārsteigumu sev neapgāzos un tas posms bija visinteresantākais un visātrākais. Pie pēdējā dambja neticējās, ka jautrais posms jau beidzies. Bet tālāk tās applūdušās pļavas.. man iespaids, ka straumes tur gāja krustu šķērsu. Man nav ne jausmas kā tur tek upe. Pieņemu, ka stiprā sānu strume, kas šad tad pēkšņi uzradās, īstenībā arī bija upes tecējums. Atslābt tur nebija laika. Tagad smaids uz lūpām, atceroties, kā pēdējiem spēkiem, cīnoties ar straumēm, atstraumēm un vēl sazin ko, mēģināju trāpīt kādā konkrētā caurumā starp krūmiem, izvairījos no kokiem vai vēro, kur mazāk smilgu rēgojas, lai neuzsēstos. Un es beidzot nebiju viena uz ūdens!!! Aiviekstē, Gaujā piemetās tāda vientulības sajūta :D Nav laivas ne priekšā, ne aizmugurē. Bija jādomā vai vispār pareizi braucu. :) Vohandos par to nevar sūdzēties . Mazohisms protams baigais, tomēr - gribu vēl. ;) Paldies tiem, kas padomus sniedza, atbalsta grupai un visai mūsu kompānijai! :D
Skaidrs, ka laivai, airim un cilvēkam ir nozīme.
Katrai laivas/aira salikumam ir ātruma/spēka līkne. Ja ar tādu pašu spēku vari uzairēt nieka 3% ātrāk, tie jau beigās ir 3km uz 100km distanci. Var arī izteikt laika ziņā - apmēram 20 minūtes.
Taču tikpat būtisks ir arī airis, jo būtiski, lai ar to varētu uzturēt atbilstošu tempu visus 100km. Aira svars un lāpstiņas lielums ir diezgan būtiski.
Man jau reāli viss kārtībā - bija eksperimentālas sacensības, lai saprastu laivas iespējas un to, ko vajag pilnveidot. GPS logs ir, kas parāda cik daudz laika kur ir atstāts. Man ir skaidrs, ka 3. vietai vienkārši paveicās. Toties es arī saprotu, cik daudz un nopietni vajadzētu pieiet pasākumam, lai varētu nopietni konkurēt ar somiem vai čehiem, kas uzstādīja jau daudz ātrāku tempu.
Turklāt, pat šī gada 3. vietas ieguvēji bija nedaudz pilnveidojušies, jo bija nomainījuši airus.
Katrai laivas/aira salikumam ir ātruma/spēka līkne. Ja ar tādu pašu spēku vari uzairēt nieka 3% ātrāk, tie jau beigās ir 3km uz 100km distanci. Var arī izteikt laika ziņā - apmēram 20 minūtes.
Taču tikpat būtisks ir arī airis, jo būtiski, lai ar to varētu uzturēt atbilstošu tempu visus 100km. Aira svars un lāpstiņas lielums ir diezgan būtiski.
Man jau reāli viss kārtībā - bija eksperimentālas sacensības, lai saprastu laivas iespējas un to, ko vajag pilnveidot. GPS logs ir, kas parāda cik daudz laika kur ir atstāts. Man ir skaidrs, ka 3. vietai vienkārši paveicās. Toties es arī saprotu, cik daudz un nopietni vajadzētu pieiet pasākumam, lai varētu nopietni konkurēt ar somiem vai čehiem, kas uzstādīja jau daudz ātrāku tempu.
Turklāt, pat šī gada 3. vietas ieguvēji bija nedaudz pilnveidojušies, jo bija nomainījuši airus.
ZOMG progress ir acīmredzams. Tiešām apsveicami, ka Seļezņevs-Blažēvičs nav vairs vienīgie C-2. Maratonā svarīgi ir VISI sīkumi !
Kāpēc apgāzāties?
Kāpēc Solveiga izstājās?
Kāpēc apgāzāties?
Kāpēc Solveiga izstājās?
Nav iespējams matemātiskās formulās iekļaut tādus faktorus, kā nogurums, airēšanas tehnikas kvalitāte, psiholoģiskā izturība, airētāja enerģijas kāpums un kritums distances laikā, straumes ātruma vai spēka ietekme uz airētāja spēka daudzumu un tā samazināšanos (īpaši garākās distancēs) u.c. neizmērāmus un subjektīvus, bet ļoti būtiskus rādītājus, kas ietekmē rezultātus. Tadēļ jautājums par to, cik liela nozīme procentos vai citās attiecībās ir laivai, airim un cilvēkam paliks tikpat atklāts kā jautājums par vistu un olu. Viss ir relatīvs un atkarīgs no konkrēta lietotāja, konkrētas distances u.c. faktoriem.
Airim pēc būtības ir tieša ietekme tikai un vienīgi uz tā lietotāju, vai pareizāk sakot- cik pilnvērtīgi tā lietotājs var izmantot savu spēku, airējot ar konkrētu airi. Airim pēc garuma, svara un lāpstiņu laukuma ir jābūt atbilstošam airētāja augumam un trenētības (spēka un izturības) līmenim. Jo piemērotāks airis, jo optimālāk tā lietotājs var izmantot savu spēku un izturību. Un neko vairāk. Airētāja spēks ir tik, cik tas ir un airis jau vairāk spēka neiedos (tas var to tikai atņemt). Attiecīgi aira garumam un lāpstiņu laukumam pašam par sevi nekādas ietekmes uz airēšanas ātrumu nav. Var jau paņemt milzīgas aira lāpstas, bet, ja lietotājam nav vajadzīgā spēka šo airi cilāt un pilnvērtīgi vilkt, tad nekādu pozitīvo pienesumu uz ātrumu tas neatstās. Visticamāk no aira tiks izmantota tikai daļa, jo pavilkt visu nebūs spēka. Ja airis būs par mazu, tad sanāks vien tukša gaisa kulšana, bet spēka potenciāls paliks neizlietots.
Tas pats ir ar laivām. Ātra laiva ir ātra tikai tad, ja to lieto tas, kuram ir attiecīgas prasmes. Var jau iesēdināt cilvēku nestabilā gludūdens smailē (varētu teikt- smaiļošanas F1), kas potenciāli ir paredzēta ātrumam, taču, ja viņam nebūs prasmju un spēju ar šo laivu braukt, tad visticamāk tālāk par otro īrienu viņš netiks, un ja arī tiks, tad nekādus ātruma rekordus nesasniegs.
Līdz ar to tāpat atkal jānonāk pie secinājuma, ka faktiski visa panākumu “sāls” slēpjas tikai un vienīgi pašā aira un laivas lietotājā un airas un laivas piemērotībā konkrētam lietotājam.
Starp citu, kādi ir ZOMG izaugsmes plāni? Sadot pa biksēm čehiem Krumlovā?:)
Airim pēc būtības ir tieša ietekme tikai un vienīgi uz tā lietotāju, vai pareizāk sakot- cik pilnvērtīgi tā lietotājs var izmantot savu spēku, airējot ar konkrētu airi. Airim pēc garuma, svara un lāpstiņu laukuma ir jābūt atbilstošam airētāja augumam un trenētības (spēka un izturības) līmenim. Jo piemērotāks airis, jo optimālāk tā lietotājs var izmantot savu spēku un izturību. Un neko vairāk. Airētāja spēks ir tik, cik tas ir un airis jau vairāk spēka neiedos (tas var to tikai atņemt). Attiecīgi aira garumam un lāpstiņu laukumam pašam par sevi nekādas ietekmes uz airēšanas ātrumu nav. Var jau paņemt milzīgas aira lāpstas, bet, ja lietotājam nav vajadzīgā spēka šo airi cilāt un pilnvērtīgi vilkt, tad nekādu pozitīvo pienesumu uz ātrumu tas neatstās. Visticamāk no aira tiks izmantota tikai daļa, jo pavilkt visu nebūs spēka. Ja airis būs par mazu, tad sanāks vien tukša gaisa kulšana, bet spēka potenciāls paliks neizlietots.
Tas pats ir ar laivām. Ātra laiva ir ātra tikai tad, ja to lieto tas, kuram ir attiecīgas prasmes. Var jau iesēdināt cilvēku nestabilā gludūdens smailē (varētu teikt- smaiļošanas F1), kas potenciāli ir paredzēta ātrumam, taču, ja viņam nebūs prasmju un spēju ar šo laivu braukt, tad visticamāk tālāk par otro īrienu viņš netiks, un ja arī tiks, tad nekādus ātruma rekordus nesasniegs.
Līdz ar to tāpat atkal jānonāk pie secinājuma, ka faktiski visa panākumu “sāls” slēpjas tikai un vienīgi pašā aira un laivas lietotājā un airas un laivas piemērotībā konkrētam lietotājam.
Starp citu, kādi ir ZOMG izaugsmes plāni? Sadot pa biksēm čehiem Krumlovā?:)
Atradu vēl vienu galeriju http://lkylli.zenfolio.com/p691703581
Ilzei patīk joki :)
Bet, ja nopietni, tad par motivāciju, protams, jādomā
Bet, ja nopietni, tad par motivāciju, protams, jādomā
Pasākums, manuprāt, ļoti jauks, kaut pirms tam biju mazliet skeptiska par apjomiem - tādi pārāk lieli masu pasākumi parasti netīk, bet šoreiz tas itin nemaz netraucēja. Patiesībā distancē bija interesantāk, jo visu laiku varēja izvēlēties kādu 'upuri', ko censties apdzīt vai vismaz 'vilkt līdzi'.
Igauņi ir forši - nākamreiz tik uz laivas jāpiestiprina LV karodziņš, lai garām braucot, šie nesāk savā mēlē mūs uzrunāt un kaut ko komentēt.
Kaut biju nodomājusi tikai vienreiz to lietu nodarīt, un tad lai ir miers, tagad sanāk, ka būs jābrauc atkal nākamgad. Un tieši tāpat, kā šoreiz - distancē došos sava prieka pēc. Ja sanāks atkārtot šīgada panākumus - labi, ja nesanāks - arī labi. Galvenais ir baudīt dzīvi :)
Igauņi ir forši - nākamreiz tik uz laivas jāpiestiprina LV karodziņš, lai garām braucot, šie nesāk savā mēlē mūs uzrunāt un kaut ko komentēt.
Kaut biju nodomājusi tikai vienreiz to lietu nodarīt, un tad lai ir miers, tagad sanāk, ka būs jābrauc atkal nākamgad. Un tieši tāpat, kā šoreiz - distancē došos sava prieka pēc. Ja sanāks atkārtot šīgada panākumus - labi, ja nesanāks - arī labi. Galvenais ir baudīt dzīvi :)