DISKUSIJAS

Izskatās, šogad atkal būs saīsinātā distance:)

Šeit pieejamas dažas bildes no Vehandu upes 8.aprīlī.
https://www.facebook.com/VohanduMaraton

Organizatori tic, ka līdz 20.aprīlim ledus būs prom. Starta un finiša vietas tiks pateiktas 48 stundas pirms starta.

Kas tur ko skatīties?! Jebkurš, paskatoties uz Daugavu Rīgas centrā, var iedomāties, kādas izskatās upes Alūksnes augstienē. Un tagad iedomājamies Hānjas augstieni mazliet augstāk un vēl vairāk ziemeļos:)
Ledus ... brauksim pa atkusušu ūdens strīpiņu upes vidū

Runājot par VohanduM maratonu, vēlējos painteresēties varbūt kādam ir kāda vieta piekabē priekš 2vietigā kajaka? Laivu ņemšu Campo nomā. varbūt par samērīgu samaksu var sarunāt transportēšanu turp un atpakaļ?

Ar cirvi izkalu laivu no ledus. Piebraucu pie Daugavas - aizsalusi. Nācās braukt uz Hesu. Ūdens ledains, forša straume. vienvārdsakot: sezona ir sākusies!

Šodien uzbraucu no Raiskuma tilta uz augšu līdz tam tiltam kā viņu tur sauc un atpakaļ. Super skaisti, rekomendēju.

Levi reservoir is open. Leevaku reservoir is open. Räpina Reservoir is currently still largely ice, but according to the latest local feeling. Morning of the competition ought to be totally driveable. Võõpsu bridge is open, and the water flow wild, as if the rapids. Forward Lämmijärve half of jääsulg, but again said to be local, according to a matter of hours, when the water breaks on the lake side. Forests and wetlands are only beginning to melt and the water every hour is likely to be ever increasing.

Ūdens līmenis varētu būt tuvu palu maksimumam!:)

Ja nu kādam nepienāca e-pasts - starts būs pa grupām, aplis pa ezeru laikam nebūs, bet tālāk distance pilnā garumā.

7:00 RAFT, BOAT, WTB (51 paati)
8:00 KANUUD (C1, C2) (175 paati)
9:00 SÜSTAD (K1, K2) (277 paati)

forši . Jāiet rīt satrenēties:)
Starp citu... MEKLĒJU PĀRINIECI
nopietni

Secinājumi pēc 2013 gada Vohandiem - Latvijā labi airē daiļais dzimums un pensionāru līmenis:)
Latvijas kaijaku divnieka meitenēm 1 vieta savā grupā, savukārt vieniniekos 3 vieta. Visātrākais latvietis Vohandos šogad savukārt bija Andris Stavro, 15 kopvērtējumā.

Paldies, protams esmu sajūsma par savu rezultātu. Bet ieteiktu gan pievērst īpašu uzmanību mūsu 4. vietai C-2 klasē - tas nu vienreiz ir nopietns pieteikums. Un sacīkšu lielākais faķīrs neapšaubāmi ir Guntars, kurš vinnēja C-1, tupot kajakā ar kanoe airi, ha hā! Igauņu organizatoriskos sasniegumus varat novērtēt Vohandu lapā spiežot uz Live un Tipikas TV. Tur ir arī visi rezultāti

Kanoisti rullē!
Ozoliņš Zviedris jau pagāšgad ar vecu sili bija sestie. Tagad ar tik labu laiviņu izskatās bremzējuši. Protams arī pārējie (somi esot labi izskatījušies) nav gājuši zivis makšķerēt... Varbūt paši pastāstīs...
Bet nu Ivars gan nodragāja! Tāda cīņa līdz pēdējiem kilometriem... Ko es darītu bez mūsu atbalsta grupas ?
Meitenes, jā, izdarījām to pašu ko pagāšgad, ar pārdesmit minūšu rezervīti

Uzmanību piesaistija peldlīdzekļi, nepretendēju uz absolūtu īstenību, bet leiši un estu galvgalis brauc ar jaunām, modernām un dārgām laivām, savukārt mūsējie vai nu ar dažādiem brīnumiem, vai viduvēja līmeņa laivām. Vienīgais izņēmums liekas bija Stavro, viņš bija ar aktuālu kāšamo. Kaijaku divnieka meitenes gan pierādija, ka arī ar šāda tipa laivām var ņemt pirmās vietas, tāpat kā izmantojot faķīra iemaņas, bet tomēr flotes atšķirības bija manāmas.
Ne jau tikai laivās loģiski lieta, un vecs izraktenis var būt labāks par jaunu ražojumu, tomēr šī atšķirība pievērsa uzmanību.

Tam ir trīs iemesli. Pirmais ir Latvijas "veiksmes stāsts" (būtisks amatieru grupā, bet ne tuvu izšķirošais) un otrais ir senas airēšanas sporta tradīcijas, kuras nosaka ka kārtīgam jaunam censonim ir pienākums ietaupīt un nopirkt "ģeda" nodrāzto kajaku (lai pēdējais tiktu pie jauna, protams, kāpēc gan vēl!). Hierarhija tiek ieturēta un treneri, kuri šajā sportā tādi paši "spēlējošie ģedi" vien ir, to visnotaļ atbalsta, iesaka un reklamē kā saprātīgu un taupīgu rīcību. Kurš te ietaupa (vai tiek piečakarēts), lieki minēt. Fukši visos laikos ir bijuši.
Bet ir arī pārliecības lieta (tās pašas audzināšanas sekas) - daži, vārdā nesauksim, visu mūžu ir fukši un brauc ar garāžas tjūningu un ir pārliecināti, ka tam nav nekādas vainas. Dārgakmeņi starp pārējiem vai pērles cūkām - situācija veidojas kā kuru reizi sanāk. Starp citu, arī citos individuālajos sporta veidos ir līdzīga situāciija, varbūt izņemot peldēšanu... un Latvija nebūt neizceļas šajā tradīcijā, tāpēc skaidrojums meklējams citur.
Tas ir trešais iemesls, kas apvienojumā ar pirmo saka - vakar man patika "Adventure race", šodien man patīk paskriet īsās biksītēs par Rīgu, citu dienu Vehandu maratons vai Rīgas maratons, bet rīt man tas viss būs pie vienas vietas. Kāpēc tērēties? Nu cik tad var sacensties pats ar sevi?! Apliecinājies vienreiz, apliecinājies otrreiz, ļāvi uz savas muguras apliecināties kādam citam, kuram šāda apliecināšanās ir sports un pietiek. Tāpēc vienīgā saprātīgā motivācija ir sava vaļasprieka (un tas vai nu ir vai nu nav) baudīšana un/vai fitness un šādam nolūkam sacensību raķetes ne tuvu nav vajadzīgas. Šeit primāra ir estētika, komforts un funkcionalitāte, kas arī nāk līdz ar kvalitāti un, diemžēl, cenu. Atsevišķās ātrās laivas Latvijā tikai apstiprina pieņēmumu, ka tas ir nišas produkts un to daudzums ir statistiski mērāms procentos no kopējā parka, kurš, kā zināms, Latvijā ir, nepārspīlējot, reizes 50-100 mazāks kā Igaunijā. Tā ka viss kārtībā. Ja latviešiem ir viens ātrs kajaks uz igauņu 50, tad nav pamata satraukumam.

Ir arī starpība mentalitātē.Igauņi savācas ap 1000 cilv. nobraukt 100 km.Latvieši 500 10 km no viena alus brūža līdz otram,kas pēc būtības nekas slikts nav,bet fakti ir fakti.

kalnu instruktori stāsta, ja grupā ir kāds zīmoljaunā inventārā, tad tas jāpieskata īpaši vērīgi, jo ir absolūts iesācējs..

Diemžēl man nav aktuāla kāšamā. Man ir 5 gadus vecs Epic, no kura Dumbauskas mani jau kuro reizi mēģina pārvilināt uz Giedras. Aktuālākais kāšamais Latvijā, ja nemaldos, šobrīd ir Ozoliņa ar Zviedri C-2 Tripper. Bet ir jau bez kāšamā n-tās citas lietas, piemēram, vēl svarīgāks ir airis. Un, nezinu kā citiem, bet man, lai nobrauktu 100 km kaut cik ātri, ir stipri padaudz jātrenējas. Visādās plāksnēs. Tas ir noteicošais un tas man arī visvairāk patīk. Vienmēr nevar būt labs, bet ja paliec labāks, ir prieks un veselīga pašsajūta. Tā arī, manuprāt, visa filosofija.

Tā jau ir, kamēr latvieši sirsnīgi mētā akmeņus viens otra dārziņā, nespēj vienoties nevienā lietā, tikmēr igauņi vienkārši dudina savas lietas uz priekšu. Nav par ko brīnīties, tāda mentalitāte :)

Igaunijā un Lietuvā ražo laivas. Latvijā grūti būt teikt, ka ir kāda kompānija, kas ražo. Tāpat ir prolēmas, lai to laivu vispār nopirktu.

Tāpat arī ir pati distance. Vohandu - tā ir ļoti piemērota, ir vienkārši platāka upe, ir vairāki dambji, ir ļoti līkumaina upe. Tas viss rada kaut kādu daudzveidību. Tāpat svarīgs ir arī kritiskais dalībnieku skaits, kad tu cīnies ar konkurentiem lielu daļu trases, ne tikai pirmos dažus kilometrus un tad sāc cīnīties ar sevi.

Par pašām sacensībām - bija foršas. Sanāca gan izpeldēties un pārģērbties, kur aizgāja par daudz laiks. Tālāk sekoja vēl orientēšanās posms, kuru varēja izbraukt labāk. Vienkārši vēl jāpierod pie laivas un jāatstrādā atsevišķas nianses.