DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Vadakste
Vai kāds ir braucis pa Vadaksti posmā no Reņģes dz. st. līdz Ventai un pa Ventu līdz Skrundas tiltam? Kādas atsauksmes?
baigi sen tas bij.
Cik atceros, viss baigi rullēja, upe - OK, sagāzumi un apnesieni atmiņā nav palikuši, tātad tur to nav daudz. Nekādi izcilie dabas objekti uz Vadakstes netika novēroti, cik atceros. Tuvāk Ventai parādījās simpātiskas krācītes; baidos tikai ka kāds hes nav to upi piesmējis.
Jāņem vērā ka Vadakste ir robežupe; līdzi jāņem pases un nevajag piestāt Lietuvas pusē; kazi vai nebij brauciens jāsaskaņo ar kādu tur robežpārvaldi. Venta tanī posmā baigi rullē, krācītes, klintis, ieleja. Forši.
Kas nav forši - Mažeiķu naftas kombināta smaka atbilstoša vēja gadījumā.
Cik atceros, viss baigi rullēja, upe - OK, sagāzumi un apnesieni atmiņā nav palikuši, tātad tur to nav daudz. Nekādi izcilie dabas objekti uz Vadakstes netika novēroti, cik atceros. Tuvāk Ventai parādījās simpātiskas krācītes; baidos tikai ka kāds hes nav to upi piesmējis.
Jāņem vērā ka Vadakste ir robežupe; līdzi jāņem pases un nevajag piestāt Lietuvas pusē; kazi vai nebij brauciens jāsaskaņo ar kādu tur robežpārvaldi. Venta tanī posmā baigi rullē, krācītes, klintis, ieleja. Forši.
Kas nav forši - Mažeiķu naftas kombināta smaka atbilstoša vēja gadījumā.
Arī braucu krietni sen - robežsargi jau stāvēja, bet atļaujas neprasīja.
Atmiņas - vislabākās. 1. reizi braucām Maija svētkos no Ezeres līdz Skrndai - Vadakstā krāces, gar krastriem vienas vienīgas ievas. Pats labākais kritiens -- brasls - nāca pie pašās ietekas Ventā - tur mēs labi piesmēlāmies. Ventā gan bija drūmi - ar pūsli, pretvējš. Tikām knapi līdz Lēnām, tālāk ar kājām. Pēc Vadakstes Venta likās baigi garlaicīga, Tāpēc var beigt pie minētā brasla.
Otreiz, no Reņģes līdz Ezerei braucām septembra sākumā. Baigais mazūdens, vietām akmeņi,pār kuriem jānesas, vietām aizaugusi ar niedrēm biezā slānī, tā ka upe pazūd. Toties tīrās vietas bija fantastiskas - guli laivā un skaiti, cik zivju apakšā.
HES, cik man zināms, ir augstāk - pie Vadakstes ciema.
Atmiņas - vislabākās. 1. reizi braucām Maija svētkos no Ezeres līdz Skrndai - Vadakstā krāces, gar krastriem vienas vienīgas ievas. Pats labākais kritiens -- brasls - nāca pie pašās ietekas Ventā - tur mēs labi piesmēlāmies. Ventā gan bija drūmi - ar pūsli, pretvējš. Tikām knapi līdz Lēnām, tālāk ar kājām. Pēc Vadakstes Venta likās baigi garlaicīga, Tāpēc var beigt pie minētā brasla.
Otreiz, no Reņģes līdz Ezerei braucām septembra sākumā. Baigais mazūdens, vietām akmeņi,pār kuriem jānesas, vietām aizaugusi ar niedrēm biezā slānī, tā ka upe pazūd. Toties tīrās vietas bija fantastiskas - guli laivā un skaiti, cik zivju apakšā.
HES, cik man zināms, ir augstāk - pie Vadakstes ciema.