DISKUSIJAS

Paldies par materiāla pārpublicēšanu, nebiju lasījusi.
Skarbs pastāsts.

Veseli lasījuši. Šitais Kalev Laks notika pirms 5 gadiem, bet varbūt Kihnu Laks rīkotāji un dalībnieki kaut ko noderīgu sev atrod.

es saprotu sitais ir raksts iedvesmas radisanai pirms 'kihnu laks' :)

Iespaidīgi!!!! :)))

filma, ko filmējuši Stavro glābēji no helīša bija reāls eposs Nāves ēnā #:) no sākuma likas, ka viļņi nav nemaz tik lieli, bet kad nolaidās zemāk - noticējās.

kur filma skataama?

Par šito biju tikai sāgas dzirdējis. Tagad arī ziņas no pirmavotiem.

Jau pēc pirmā teikuma par viļņiem mati sacēlās stāvus un tā arī palika visu lasīšanas laiku. Šausmas! "Fui" organizatoriem! Malači, "dullie un sīkstie" puiši!!! Līdz šim neko nezināju par šo pasākumu. Prieks, ka cīnījāties, izturējāt un atgriezāties. Kā saka Olderjānis: "Mūsu nav tik daudz, lai atļautos kādu zaudēt!"

... Pagājušo gadu bija "varoņi" kas brauca uz sāremā ar vienu priekšautu uz diviem - raksts priekš viņiem.
..., bet šo kungu priekšā - cepures nost.

... protams dulli jau mēs visi drusku...

nu tas ir kaut kas, ko izlasot, es saprotu, cik zaljsh veel esmu

Žēl, ka vīri vēlāk metuši plinti krūmos - pāri līcim un uz visām salām pārairējuši jauni "varoņi". Cik saprotu gan ne vētrā (2-3m augsti viļņi laikam tajos pasākumos nebija). Pati esmu (gan ar zvejas kuģīti:)) braukājusi pa spoguļgludu jūru, tā ka Atim varbūt nav īsti taisnība. Visapkārt Latvijai galu galā ir jūra.

To Žanete: Man patīk par to zvejas kuģīti :))

atļaušos (neprasot atļauju) ielikt postu par pēdējo vēju sabangotās jūras braukšanu. Nemēģiniet to atkārtot mājās..
.

Vakar bijām jūrjā. :)
Puse pludmales nonesta. Zilie musori apgāzti.
Ne vienu brīdi nelikās, ka ar smiltīm un ūdenszālēm sakultā jūra ir par īsu... Pie ~4. sēkļa 3m (nepārspīlējot) plīstoši viļņi ir ko vērti. Bija atskaites punkts - 2,65m Mika lohovozs kad viņš vienu reizi perfekti vertikālā svecē "piemērijās" pie plīstoša viļņa.
Mani ar 3x kārtīgi izmazgāja. Tu mierīgi airē, a te pēkšņi piebrauc autobuss un uzgāžas tev uz galvas. Dibens, kājas, galva un tad sāc domāt, vai celties, vai mazliet atpūsties tepat zem ūdens... Viens tāds pat tā iekrāva pa galvu, ka likās ķieģelis no 2stāvu mājas uzmests.

Sāku saprast Agniju (bez ķiveres, dullīte tāda) kad viņa pēc trolejbusa un viena žiguļa labāk līda ārā.
Glābt uz šādas jūras labākajā gadījumā ir neprāts. Iesien laivu govsastē un velc. Bet nekur jau nevar aizvilkt ~250Kg. Nāk vilnis un uzsviež tev pielietu laivu virsū, ap to brīdi jau pats esi uzsēdies uz šī viļņa un tad piesietā laiva (otrpus vilnim) aiz govsastes parauj tevi atpakaļ.
Nepatīkami. Jāturās vislaik slīpi nost no velkamā objekta! Ulda laiva uzdauzija nelielu zilumu man uz rokas.

Bet kopumā bija SUPER! Nolido, nosērfo, nokolbasī no 2..3 m viļņa. Ar katru reizi kaut ko jaunu apgūsti. Kā pareizi iebraukt, kā nogaidīt un tikt dziļāk, kā ātrāk tikt pāri vilnim, paredzēt struktūru utt. Uhhhhh labi bija. Mika salīdzinājums (par vienu manu izlēcienu) ar jāņogu no lielgabala, iedvesmo :), bet par to lai viņš pats. Labaiz. Taisni, gari, putaini, bet ātri rimstoši viļņi. Viens no labakājiem jūras kolbasījieniem 3 gadu laikā. :)

Dazas bildes (cik nu uz tādas jūras no rokas var uzbliezt):
http://martines.pie-dabas.net/viskas/2006-08-31_Jura_Lielupe/

Kaut kā biju palaidis šo Kluba rakstu garām - jāatzīst viens no labākajiem, ko pēdējā laikā nācies lasīt.
Lai arī parasti lielie skarbinieki liecina par dalībnieku neadekvātu sagatavotību, tomēr tieši tā rodas paši interesantākie piedzīvojumi un raksti. Kā piemēram, parasts brauciens pavasarī pa Amatu smailēs bez priekšautiem -rezultātā peldes, pazaudētas mantas, nogremdētas laivas, emocijas... :)

Nu, šis ir gadījums, kad skarbinieks liecina par dalībnieku pieredzi. Pretējā gadījumā intervētājam būtu jānolaižas kaut kur Somu līča dzelmē.

Kādu laiku atpakaļ lasīju grāmateli pa vienu azartisku laivotāju, kuru vilka dažādi skarbi arktiskie laivu ceļojumi, daži no kuriem viņam gandrīz bija pēdējie. Un pašās grāmatas beigās epilogā bija dažos teikumos aprakstīts, kā pēc daudzu gadu laivošanas pa visu pasauli, viņš piepildīja savu mūža sapni, un jūras kajakā mierīgi, bez īpašiem piedzīvojumiem apbrauca Horna ragu, kur jaunībā bija gandrīz atdevis galus. Ļoti labi varēja redzēt, kur rodas īstie piedzīvojumi

Cita starpaa -
Rakstaa aprakstiitas arii Igaunju nacionaalaas veerteeshanas un apbalvoshanas iipatniibas.
Arii pasham naacies ar taadu sisteemu sastapties. Gan ne tik skarbaa un ekstreemaa veidaa, bet tendence juutama. Apvainoties neapvainojos, bet ja gribi ar igaunjiem machoties, tad ar shaadiem bezgodiem jaareekjinaas.