DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Straujteču tiiriishanas iecere 2006.martaa
Esmu gan. Ja jau paši neapjēdzat, ka, postot sanesumus un zaru kroni virs upes, padzenat no turienes jau tā gana slaktētās foreles un alatas.
Neesmu gan dzirdējusi nevienu ļoti autoritatīvu viedokli, ka sagāzumu (pirms kuriem veidojas dīķi, un kuros sakrājas visāda draza, PET pudeles un plastmasas maisiņus ieskaitot) tīrīšana būtu šīm zivīm kaitīgākās darbības upē. Krastu pārkares, akmeņi, koki gar malām tik un tā saglabājas.
Anete, nesalīdzini PET drazas novākšanu ar lielu zivju uzturēšanās vietu izpostīšanu.
Ir bezjēdzīgi diskutēt pa šo jautājumu, ja nesaprot kāpēc, kā un tieši kas tiek darīts un tiek spriests no 3 rindiņām internetā. Es nebrīnītos ja hugo būtu no tiem, kas mēģināja visus pārliecināt, ka mazie HESi uzlabo zivju daudzveidību ūdenskrātuvēs un ūdenstūristi ir tie, kas tikai izbaida lašus, kurus kungiem jācopē par 15 Ls dienā vai kaut kā tā.
Laba profilakse esot pabāzt šos gudriniekus pavasara palos zem kādas siekstas - pēc tam domas strauji mainoties. Mēles melš, ka tā gadījies vides ministram. Šādas ūdens procedūras motivē vismaz neapkarot paša uzpūstas problēmas vietās, kur tādu nav un varbūt padomāt vai tiešām bebris ir dzīvnieks, kura slava jāiemūžina hokeja čempionāta emblēmās.
Laba profilakse esot pabāzt šos gudriniekus pavasara palos zem kādas siekstas - pēc tam domas strauji mainoties. Mēles melš, ka tā gadījies vides ministram. Šādas ūdens procedūras motivē vismaz neapkarot paša uzpūstas problēmas vietās, kur tādu nav un varbūt padomāt vai tiešām bebris ir dzīvnieks, kura slava jāiemūžina hokeja čempionāta emblēmās.
Tad jau viss kārtībā. Neaizmirsti pastāstīt, kā būs gājis ar tīrīšanas darbiem weekendā.
Jāpagaida reports no veinemeinena. Bet jāatceras, ka cilvēks ir pats vērtīgākais dzīvnieks, kaut arī nav zivs.
te jau nedrīkst rakstīt kura upe tīrīta :))
bet aptuveni vairāki kilometri tika iztīrīti gan, ciniski nedomājot par dzīvo radību un vai foreļu mamma spēs atpazīt savas bērnības takas un varbūt aiz satraukuma, ka iemīļotajā sagāzumā iztrūks viens baļķis, vispār aizmirsīs iznērst ikrus...
jāsaka gan, ka mēs līdzi buldozeru un ekskavatoru paņēmuši nebijām, tādēļ sagāzumi netika īpaši kustināti, bet labākajā gadījumā tika izzāģēta 2-3 metrus plata sprauga laivai, turklāt koki zem ceļa augstuma tika atstāti. parasti tika izcelti atsevišķi koki, kuri pārkrituši pāri upei vidukļa augstumā vai arī apzāģēti šādu koku zari, lai uz tiem laiva neuzdurtos, liela apjoma mežistrāde apzināti netika veikta. es domāju, ja kāds kurš ir to upi iepriekš redzējis un tagad aizietu, viņš nemaz nepamanītu, ka kaut kas ir tīrīts, bet ja ar laivu brauktu, tad mazliet sapriecātos gan
attiecībā uz šo pārmērīgo zivju sargāšanu, neesmu vēl sapratis kāds ir labums no forelēm vai alatām. ja viņas jāsargā tāpēc, lai makšķerniekiem būtu ko noķert vēlāk, tad neuzskatu makšķerēšanu par jēdzīgu nodarbi un šāds mans subjektīvais viedoklis ir tikpat nozīmīgs kā tas, ja es teiktu, ka makšķerēšana ir cēla nodarbe.
tā vietā, lai inspektors ietu un ķerstītu kaut kādu stipri mazsvarīgu biotopu nelielus papostītājus, ieteiktu viņam paņemt trīslitra burku un pēc tam, kad vietējie zemnieki apmiglojuši laukus, savākt ūdeni, kas no šī lauka ietek vietējā upītē, kurā dzīvo foreles. un es būtu ļoti pārsteigts, ja pēc tam laboratorijā nepateiktu, ka paraugā bija traki daudz duirona, atrazīna vai dihlorfenoksietiķskābes vai arī citi labumiņi.
Tā kā Latvijā šīs vielas nenosaka nekādā laboratorijā un vispār neviens likums nesaka zemniekiem, ka nedrīkst viņi cik vien vēlas savus laukus miglot, tad man ir nelabas aizdomas, ka šitāda cūkošanās notiek gan, lai kāpostos tārpi neiemetas. nerunāšu par to, ka forelēm šādas vielas parasti negaršo.
bet visai vides aizsardzības sfērai, protams, ir daudz izdevīgāk par tādām lietām nekasīties, jo lai lielas lietas veiktu, tur vajag daudz un ilgi čakarēties un nevar zināt kāds būs rezultāts, varbūt kādam priekšniekam intereses tiks aizskartas.... taču par to, ka varbūt vienai forelei vairs nebūs māju - tā nu gan ir lielākā problēma pasaulē un patiesībā jau ir ļoti viegli no šitādas mušas izpūst ziloni, tādējādi arī sabiedrības acīs attaisnojot izdevumus, kas tiek veltīti visādai biotopu aizsardzībai, apsaimniekošanai utjp.
bet aptuveni vairāki kilometri tika iztīrīti gan, ciniski nedomājot par dzīvo radību un vai foreļu mamma spēs atpazīt savas bērnības takas un varbūt aiz satraukuma, ka iemīļotajā sagāzumā iztrūks viens baļķis, vispār aizmirsīs iznērst ikrus...
jāsaka gan, ka mēs līdzi buldozeru un ekskavatoru paņēmuši nebijām, tādēļ sagāzumi netika īpaši kustināti, bet labākajā gadījumā tika izzāģēta 2-3 metrus plata sprauga laivai, turklāt koki zem ceļa augstuma tika atstāti. parasti tika izcelti atsevišķi koki, kuri pārkrituši pāri upei vidukļa augstumā vai arī apzāģēti šādu koku zari, lai uz tiem laiva neuzdurtos, liela apjoma mežistrāde apzināti netika veikta. es domāju, ja kāds kurš ir to upi iepriekš redzējis un tagad aizietu, viņš nemaz nepamanītu, ka kaut kas ir tīrīts, bet ja ar laivu brauktu, tad mazliet sapriecātos gan
attiecībā uz šo pārmērīgo zivju sargāšanu, neesmu vēl sapratis kāds ir labums no forelēm vai alatām. ja viņas jāsargā tāpēc, lai makšķerniekiem būtu ko noķert vēlāk, tad neuzskatu makšķerēšanu par jēdzīgu nodarbi un šāds mans subjektīvais viedoklis ir tikpat nozīmīgs kā tas, ja es teiktu, ka makšķerēšana ir cēla nodarbe.
tā vietā, lai inspektors ietu un ķerstītu kaut kādu stipri mazsvarīgu biotopu nelielus papostītājus, ieteiktu viņam paņemt trīslitra burku un pēc tam, kad vietējie zemnieki apmiglojuši laukus, savākt ūdeni, kas no šī lauka ietek vietējā upītē, kurā dzīvo foreles. un es būtu ļoti pārsteigts, ja pēc tam laboratorijā nepateiktu, ka paraugā bija traki daudz duirona, atrazīna vai dihlorfenoksietiķskābes vai arī citi labumiņi.
Tā kā Latvijā šīs vielas nenosaka nekādā laboratorijā un vispār neviens likums nesaka zemniekiem, ka nedrīkst viņi cik vien vēlas savus laukus miglot, tad man ir nelabas aizdomas, ka šitāda cūkošanās notiek gan, lai kāpostos tārpi neiemetas. nerunāšu par to, ka forelēm šādas vielas parasti negaršo.
bet visai vides aizsardzības sfērai, protams, ir daudz izdevīgāk par tādām lietām nekasīties, jo lai lielas lietas veiktu, tur vajag daudz un ilgi čakarēties un nevar zināt kāds būs rezultāts, varbūt kādam priekšniekam intereses tiks aizskartas.... taču par to, ka varbūt vienai forelei vairs nebūs māju - tā nu gan ir lielākā problēma pasaulē un patiesībā jau ir ļoti viegli no šitādas mušas izpūst ziloni, tādējādi arī sabiedrības acīs attaisnojot izdevumus, kas tiek veltīti visādai biotopu aizsardzībai, apsaimniekošanai utjp.
Rekur, atļaušos pārpublicēt zivkopības speciālista viedokli par upju tīrīšanu:
No vienas puses, aizgaazumi ir forelju pasleeptuves, alatas vairaak uzturas upes straumee. No otras puses - lielie aizgaazumi, kas visvairaak traucee laivotaajiem, stiepjas no uudens virsmas liidz upes gultnei; tikpat labi tur var atrasties betona siena. ;)) Bez tam, koksne puustot samazina skaabeklja
saturu uudenii, it iipashi vasaras karstumaa. Aizgaazumi daljeeji uzlabo upes hidrokjiimisko rezhiimu, jo gar tiem skalojas uudens un taadeejaadi tas bagaatinaas ar skaabekli. Foreleem vispiemeerotaakaas dziivotnes ir gar krastu, kur upes straume izskalojusi zem koku sakneem paceres. Bebru aizsprosti upes posmu paarveersh par diikji, kas strauta foreleem un alataam
nav piemeerots biotops. Upee iekritushie koki pievilina kukainjus, kas dodas padzerties un nereti iekriit uudenii, kur tos gaida alatas un foreles. Nogrimushie koki ir makstenju, strautenju, viendieniishu un citu kukainju kaapuru koncentreeshanaas vietas.
Secinaajums?
Nedriikst ljaut upei aizseereet, bet nedriikst arii to padariit par kanaalu. Ja aizvaaksiet sagaazumus taa, lai teiksim, pusmetra dziljumaa upes straumee ir tiirs uudens, bet upes dzelmee saglabaajas pa kaadai kaartiigai siekstai ik pa 10-20 metriem, manupraat, buusiet izdariijushi labu darbu. Pat makshkjereeshanas noteikumos ir rakstiits, ka aizliegts veidot upees aizsprostojumus un kraavumus.
Laivotaaji upee nav veelami oktobrii-novembrii, kad lashi un taiminji naarsto, un maijaa, kad naarsto lielaakaa dalja upju zivju.
Turpinot, iespējams, jau offtopicā - Ati, neizsakies nu par lietām, kuras, iespējams, ne pārāk pārzini. Arī Tevis pieminētā ķīmijas tecēšana foreļupītē attiecas uz "kaut kādu biotopu kopšanu", kura, Tavuprāt, ir galīgi nevajadzīga. Biotopi nav tikai zivis vien - tā ir smalka sistēma, kuru cilvēks nav radījis un nekad nespēs radīt, tāpēc tam, kaut arī "vērtīgākajam dzīvniekam" nav nekādu tiesību iznīcināt un postīt šo dabas veidojumu. Atzīstot, ka nedrīkst foreli viennozīmīgi stādīt augstāk par cilvēku, nedrīkstētu aizmirst, ka cilvēks nav dabas kronis, bet gan nejaušs atzars evolūcijas gaitā, kuram būtu jārespektē pārējā dabas daudzveidība.
No vienas puses, aizgaazumi ir forelju pasleeptuves, alatas vairaak uzturas upes straumee. No otras puses - lielie aizgaazumi, kas visvairaak traucee laivotaajiem, stiepjas no uudens virsmas liidz upes gultnei; tikpat labi tur var atrasties betona siena. ;)) Bez tam, koksne puustot samazina skaabeklja
saturu uudenii, it iipashi vasaras karstumaa. Aizgaazumi daljeeji uzlabo upes hidrokjiimisko rezhiimu, jo gar tiem skalojas uudens un taadeejaadi tas bagaatinaas ar skaabekli. Foreleem vispiemeerotaakaas dziivotnes ir gar krastu, kur upes straume izskalojusi zem koku sakneem paceres. Bebru aizsprosti upes posmu paarveersh par diikji, kas strauta foreleem un alataam
nav piemeerots biotops. Upee iekritushie koki pievilina kukainjus, kas dodas padzerties un nereti iekriit uudenii, kur tos gaida alatas un foreles. Nogrimushie koki ir makstenju, strautenju, viendieniishu un citu kukainju kaapuru koncentreeshanaas vietas.
Secinaajums?
Nedriikst ljaut upei aizseereet, bet nedriikst arii to padariit par kanaalu. Ja aizvaaksiet sagaazumus taa, lai teiksim, pusmetra dziljumaa upes straumee ir tiirs uudens, bet upes dzelmee saglabaajas pa kaadai kaartiigai siekstai ik pa 10-20 metriem, manupraat, buusiet izdariijushi labu darbu. Pat makshkjereeshanas noteikumos ir rakstiits, ka aizliegts veidot upees aizsprostojumus un kraavumus.
Laivotaaji upee nav veelami oktobrii-novembrii, kad lashi un taiminji naarsto, un maijaa, kad naarsto lielaakaa dalja upju zivju.
Turpinot, iespējams, jau offtopicā - Ati, neizsakies nu par lietām, kuras, iespējams, ne pārāk pārzini. Arī Tevis pieminētā ķīmijas tecēšana foreļupītē attiecas uz "kaut kādu biotopu kopšanu", kura, Tavuprāt, ir galīgi nevajadzīga. Biotopi nav tikai zivis vien - tā ir smalka sistēma, kuru cilvēks nav radījis un nekad nespēs radīt, tāpēc tam, kaut arī "vērtīgākajam dzīvniekam" nav nekādu tiesību iznīcināt un postīt šo dabas veidojumu. Atzīstot, ka nedrīkst foreli viennozīmīgi stādīt augstāk par cilvēku, nedrīkstētu aizmirst, ka cilvēks nav dabas kronis, bet gan nejaušs atzars evolūcijas gaitā, kuram būtu jārespektē pārējā dabas daudzveidība.
Kā rasas pilienā atspoguļojas okeāns, tā mūsu varonis hugo (lai viņš piedod personīgi, bet tomēr ir pārstāvis šādi domājošu ļaužu grupai) demonstrēja mūsu vides aktīvistu un ierēdniecības korpusa (ir taču kaut kur jāstrādā tiem bioloģijas maģistriem) izpratnes līmeni - meklēt problēmu, kur gaišāks, un naudu, kur mazāk skandālu. Ezītim redzams, ka vides politika ir pilnībā bankrotējusi valstiski, bet privāti nopirkta visur, kur tas bijis izdevīgi! Kā lai savādāk nosauc uztraukumus par foreļu nārsta vietām zem pāris nozāģētām siekstām, kuras objektīvi apdraud nepieredzējušus laivotājus pavasarī un pilnīgu svētlaimi un atļauju došanu Billes HES būvniekiem pārsimts metru no GNP robežas. Šķiet ka Billes HES ir tikai viens no 150 Latvijā uzbūvētajiem... ei varoņi! Ja reiz nevarat, tad nav ko pakaļu mocīt!
es nesaku, ka biotopu kopšana ir nevajadzīga, es tikai domāju, ka satraucoties par niekiem (+/- 2 siekstām), tiek ignorētas daudz lielāka mēroga lietas ar kurām parasti grūti cīnīties un tāpēc viņas noliek maliņā un nekustina, piem. mazos HES, kuri valdībā nolobēti no augšas līdz apakšai.
un tāpat zinu, ka aizsargājamie biotopi (konkrēti Natura2000) izveidoti nevis reālas vajadzības dēļ, bet tāpēc, ka ES biotopu un sugu direktīvā nosaka cik procentus no valsts teritorijas tiem ir jāizņem.
Tādēļ patiešām neuzskatu, ka visi aizsargājamie biotopi ir noteikti pareizi un ir patiešām vajadzīgi.
Turklāt domāju, ka radības kronim ir tiesības citus pakļaut, kaut kādās robežās. Zinu konkrētus un daudzus piemērus no dzīvnieku pasaules, kad ja dzīvnieku popluāciju nekas nepadraud, tad tā savairojas ļoti ātri un izspiež citus dzīvniekus un nemaz nedomā, ka tos vajadzētu saglabāt nākamajām paaudzēm un par ilgtspējīgu attīstibu nesatraucas. Tad kādēļ cilvēkam jādomā? Nu es tā ļoti demogoģiski uzrakstīju gan :)))
un tāpat zinu, ka aizsargājamie biotopi (konkrēti Natura2000) izveidoti nevis reālas vajadzības dēļ, bet tāpēc, ka ES biotopu un sugu direktīvā nosaka cik procentus no valsts teritorijas tiem ir jāizņem.
Tādēļ patiešām neuzskatu, ka visi aizsargājamie biotopi ir noteikti pareizi un ir patiešām vajadzīgi.
Turklāt domāju, ka radības kronim ir tiesības citus pakļaut, kaut kādās robežās. Zinu konkrētus un daudzus piemērus no dzīvnieku pasaules, kad ja dzīvnieku popluāciju nekas nepadraud, tad tā savairojas ļoti ātri un izspiež citus dzīvniekus un nemaz nedomā, ka tos vajadzētu saglabāt nākamajām paaudzēm un par ilgtspējīgu attīstibu nesatraucas. Tad kādēļ cilvēkam jādomā? Nu es tā ļoti demogoģiski uzrakstīju gan :)))
Ata debilais koments tikai nostiprināja manu pārliecību, ka labi vien izdarīju, ka šīs sarakstes linku nosūtīju uz GNP info meilu. Visu labu, defektīvie!
Kas nu tagad būs, vaiii...
nu tāpēc, ka nesaskan viedokļi, nevajag jau rupjam palikt
... sveiki meitenes!
Neredzu iemeslu satraukumam...
Varbūt, ka laivotāji ar savām aktivitātēm mazajās upēs satruc kādu atsevišķu zivtiņu, tomēr mans viedoklis, ka laivotājs, kas aiz sevis neatstāj neorganiskos atkritumus ir videi draudzīgāks par tādu pašu makšķernieku.
Un nedz makšķernieki, nedz laivotāji nespēj ne tuvu stāvēt tādiem dabas postītājiem kā mazie HESi, lauksaimnieki, rūpnieciskie ražotāji un lielās pilsētas.
Starp citu, vai kāds ir papētījis, kas notiek ar sāls/smilšu maisījumu, ko kaisa uz ceļiem, ielām un ietvēm? Atnāk pavasaris un šie simti tonnu sāls ar ielās savākto sniegu tiek savesti pie ūdenstilpnēm, aiztek uz ūdenstilpnēm, iesūcas augsnē.
Tad kā -- radinām savas saldūdens zivis jūrai?
Varbūt, ka laivotāji ar savām aktivitātēm mazajās upēs satruc kādu atsevišķu zivtiņu, tomēr mans viedoklis, ka laivotājs, kas aiz sevis neatstāj neorganiskos atkritumus ir videi draudzīgāks par tādu pašu makšķernieku.
Un nedz makšķernieki, nedz laivotāji nespēj ne tuvu stāvēt tādiem dabas postītājiem kā mazie HESi, lauksaimnieki, rūpnieciskie ražotāji un lielās pilsētas.
Starp citu, vai kāds ir papētījis, kas notiek ar sāls/smilšu maisījumu, ko kaisa uz ceļiem, ielām un ietvēm? Atnāk pavasaris un šie simti tonnu sāls ar ielās savākto sniegu tiek savesti pie ūdenstilpnēm, aiztek uz ūdenstilpnēm, iesūcas augsnē.
Tad kā -- radinām savas saldūdens zivis jūrai?
rādās ka hugo ir karojošs vides aktīvists...
nu ta padalies ar plašām tautas masām par sekojošiem jautājumiem:
- vai esi ko darījis mazo (un lielo) hesu jautājumā ?
- ko savā laikā esi darījis Jelgavas cukurfabrikas jautājumā ?
- ko esi darījis Līgatnes papirfabrikas (un ja ar to nepietiek, varu parādīt Līgatnē cauruli kas joprojām ir kanalizācijas taisnais vads uz Gauju) jautājumā ?
- vai esi pamanījis ka Gaujā no Valmieras līdz Siguldai ir pēc kakām smirdošs ūdens - un ko dari lai tā nebūtu ?
- vai Tavuprāt organiskās vielas (t. sk. kritušie koki) ūdenī tā kvalitāti uzlabo vai samazina ?
- vai rūpējies par pašlaik slāpstošajām zivīm ?
un vispār man liekas ka Tev ir cits priekštats par upju tīrīšanu ūdenstūrisma vajadzībām, kas atšķiras no realitātes - tipa kā tīra upes pēc mazajiem hes (ar buldozeru)
nu ta padalies ar plašām tautas masām par sekojošiem jautājumiem:
- vai esi ko darījis mazo (un lielo) hesu jautājumā ?
- ko savā laikā esi darījis Jelgavas cukurfabrikas jautājumā ?
- ko esi darījis Līgatnes papirfabrikas (un ja ar to nepietiek, varu parādīt Līgatnē cauruli kas joprojām ir kanalizācijas taisnais vads uz Gauju) jautājumā ?
- vai esi pamanījis ka Gaujā no Valmieras līdz Siguldai ir pēc kakām smirdošs ūdens - un ko dari lai tā nebūtu ?
- vai Tavuprāt organiskās vielas (t. sk. kritušie koki) ūdenī tā kvalitāti uzlabo vai samazina ?
- vai rūpējies par pašlaik slāpstošajām zivīm ?
un vispār man liekas ka Tev ir cits priekštats par upju tīrīšanu ūdenstūrisma vajadzībām, kas atšķiras no realitātes - tipa kā tīra upes pēc mazajiem hes (ar buldozeru)
norobežojoties no radības kroņiem un nekulturāliem subjektiem (starp citu - piesārņošana ir viena no kultūras trūkuma izpausmēm), gribu darīt zināmu ka pirms pāris gadiem uzdevu jautājumu par upju tīrīšanu ūdenstūrisma vajadzībām GNP un saņēmu rakstisku atbildi, kuras būtība ir ka šāda tīrīšana atsevišķos gadījumos ir pieļaujama (protams saskaņojot ar zemes un meža īpašnieku kā arī GNP pārstāvja uzraudzībā).
...
Tātad - konceptuāli drīgst. Atrunātie ierobežojumi ir saprotami - citādi kādam ienāks prātā 30m krasta joslu noskūt.
...
Tātad - konceptuāli drīgst. Atrunātie ierobežojumi ir saprotami - citādi kādam ienāks prātā 30m krasta joslu noskūt.
Rupjas rokas zarus lauž,
Melni tārpi sakni grauž.
Vītīs pumpurs- citi plauks,
Spīdēs saule zaļos lauks!
Melni tārpi sakni grauž.
Vītīs pumpurs- citi plauks,
Spīdēs saule zaļos lauks!
hugo... nodod sveicienus to cilveeku radiem kuri pateicoties siekstai paliek bez apgaadnieka. Un ja tu domaa, ka GNP ir forshai pasaaciens- pasties, ko jamo iereednji dara savaas maajaas.
Paldies par diskusiju!
Taatad mums nav vienaldziigi akmenji, smiltis un krastmalu iezhi, ka arii dunju iemiitnieki - bentoss, zivis un to `izmakskjereetaaji`, kaa arii augi uudenii un upju krastos,
kaa arii putni, kas no paarkritushiem kokiem kjer zivis utt.
taatad varbuut kaads grib man pievienoties un izveidot biedriibu upju apsaimniekoshanai - vismaz taas, kuras interesee uudenstuuristiem palos un arii vasaraas!
Ja, kaads no rakstiitaajiem grib pievienoties man un paveikt iesaakto (vaardaa nenosaucamaajaa upee, tad ... 6889199)!
Esmu izpeetijis arii oficiaalo celju, kaa tiirit upes un visu saskanjot, tas aiznjem kaadas 9/10 no visa laika un ... birokratijas
To tad arii vareetu dariit biedriiba un veel jau projekti, sponsori, ja savaa starpaa nekjildojamies, bet vienojamies labaakaa risinajuma vaardaa! Kas kopiigi jaameklee!
Taatad mums nav vienaldziigi akmenji, smiltis un krastmalu iezhi, ka arii dunju iemiitnieki - bentoss, zivis un to `izmakskjereetaaji`, kaa arii augi uudenii un upju krastos,
kaa arii putni, kas no paarkritushiem kokiem kjer zivis utt.
taatad varbuut kaads grib man pievienoties un izveidot biedriibu upju apsaimniekoshanai - vismaz taas, kuras interesee uudenstuuristiem palos un arii vasaraas!
Ja, kaads no rakstiitaajiem grib pievienoties man un paveikt iesaakto (vaardaa nenosaucamaajaa upee, tad ... 6889199)!
Esmu izpeetijis arii oficiaalo celju, kaa tiirit upes un visu saskanjot, tas aiznjem kaadas 9/10 no visa laika un ... birokratijas
To tad arii vareetu dariit biedriiba un veel jau projekti, sponsori, ja savaa starpaa nekjildojamies, bet vienojamies labaakaa risinajuma vaardaa! Kas kopiigi jaameklee!