DISKUSIJAS

A ko nesaprast??
Vajag pašam/-ai atbraukt un tad sapratīsi.
Divi varošākie un spēcīgākie braucēji nodarbojās ar glābšanas darbiem priekšpusē.
Praktiski pie katra lielāka "burbuļa" tika likta drošināšana no krasta. Es beigās kā noslēdzošais, kas pieskata pēdējos un sagana atpalicējus.
Manuprāt, ļoti laba stratēģija!
Jāņem vērā, ka grupa liela un braukšanas prasmes nebija tās stabilākās, līdz ar to tika ieturētas MEGA distances starp braucējiem, kas savukārt noved pie rezultāta, ka grupa reizēm vieglākajos posmos izstiepās 200-250 m garumā, t.i. nepāredzamība.

ka peedeejam jaabrauc instruktoram vai taa paliigam! Finkai buutu mazaak stresa, jo vinja tachu bija daliibniece, taapeec defaultaa jaabauda upe!

Nu ir jāieliek kāda sava artava visā pasākumā. :)
Ja Jānis ietu kā pēdējais, tad būtu diezgan liela varbūtība, ka kāds airis aizpeldētu uz jūru... tāpēc arī tā braukšanas stratēģija bija tāda. Un es jau nemaz negaidu, ka manā vietā visu izdarīs citi. Bet nu par servisu tiek kaut kādas naudas maksātas un tāpēc es te visu laiku mēģinu vilkt to deķīti uz to pusi, ka grupām jābūt mazākām.
Es labi saprotu, ka apakšā ir finanses un bizness, bet var taču iet uz to, ka kopīgi meklē risinājumus, lai "vilks būtu paēdis un kaza dzīva".

Piekrītu Finkai - lielāks bars uz instruktoru gan samazina izmaksas uz degunu kopumā, taču visas blakusparādības - lielāks bars => lielāks bardaks => mazāk laika uz ūdens, mazāka drošība => mazāk papildināta zināšanu bagāža - rada faktu, ka kopumā par vienu iztērēto latu iegūts mazāk prieka nekā, ja būtu piemaksāts par kvalitatīviem instruktora pakalpojumiem un instruktoram ņemoties ar lielu grupu, kursants var aizdomāties, par ko viņš maksā naudu, ja instruktors viņam uzmanību pievērš simboliski. Domāju, ka instruktoram arī nav vienalga, cik lielu grupu šamējais gana un gan jau, ka starpība starp 8 un 15 cilvēku lielu grupu, kaut arī ne proporcionāli, bet būtu zemāka. Tādas manas kā Sočas nebraucēja pārdomas.

Draugi mīļie, var jau var jau... kurš te apriori pieņem, ka instruktors ir tas garants un apkalpotājs, kamēr pārējie brauc un 'bauda" upi...? NEKĀ tamlīdzīga. Instruktors organizē darbu un ierāda pareizās trajektorijas, konsultē un sniedz padomus, organizē gābšanu un nevis vienpersoniski glābj, velk, skrien pēc aizpeldējušā inventāra un vēl ir atbildīgs par baudām un naudām! Come on! Pārgājiens, arī mācību seminārs, ir process, kura piedalās dalībnieki un apgūst visas upe nepieciešamās iemaņas, arī glābšanas iemaņas, taktikas iemaņas, utt. paši. Un dara paši! Ja kāds domā, ka nopircis biļeti upes baudīšanai, un tā ir instruktora problēma dabūt pašu un draugus laukā no ziepēm, kurās iebrauc extrēmu baudošais gurķis, tad jādomā ka kaut kas nav pareizi ar saprašanu. Jums draugi ceļš uz Turcijas raftingu.

Ti, mužik, meņa ņe poņal. Neviens jau te nesaka, ka instruktoram būtu jāvāra pļurzaks, jāskrien pakaļ sīvajam, jādzenā mušas no braucējiem vai jāmasē viņiem kāju pēdas:)
Tomēr, manuprāt, ja tas ir seminārs, tad jo vairāk zināšanu un atziņu tu esi no tā ieguvis, jo lielāks kaifs no tā brauciena. Savukārt, ja lielā bara dēļ, instruktoru redzi tikai vietās, kur jāveic glābšanas darbi, zūd semināra jēga un pasākums tuvojas tevis jau pieminētajam turku zemes raftingam.

Agri, es Tev ieteiktu aizbraukt pašam uz Soču un tad Tu saprastu par ko iet runa!
Nekādas taktiskas iemaņas, pareizu glābšanas darbu atstrādāšana, trajektoriju izvēles ierādīšana pie sarežģītākām krācēm utt. netiek rādīts.
Jo Atvaram uz 13 galvu lielu baru tam nav laika!!!!!!
Cik pamanīju, jamais mēģināja ierādīt tur visšvākāk braucējiem pašas elemntārākās lietas kā, piem., ietikt atstraumē. Un pārējā laikā ķeksēja peldētājus.
Viss!
Un es kā beigās braucējs Atvaru manīju tikai startā/finišā un varbūt reizēm lejot laukā ūdeni no kādas aizpeldējušas laivas.
VISS.
Ok, uzskatīšu, ka es piķoju par to, ka mani aizveda/atveda uz upi.

Finka, tu pilnīgi pareizi uzskati!

Nu tad nākošreiz tekstu par to, ka samaksā ir iekļauts instruktora darbs, nebūtu korekti likt! :D

paga, paga.
Finka, Tu pati raksti - "Un pārējā laikā ķeksēja peldētājus".
Lūk, par to arī tiek maksāts.
Vajadzēja braukt uz Korsiku, dabūtu skarbinieku bez maksas :)

Kādreiz uz norādi par problēmām ar "Master TG" kabīnes malām PYRANHA atbildēja "your customers are expecting too much from this cheap boat..." un ar to jautājums tika slēgts. Negribētos analoģijas vilkt, bet nedaudz pavelk uz to pašu. Nu nemaksā tu Finka adekvātai darba samaksai, kur nu vēl vairākiem instruktoriem un mazākai grupai, turklāt, ja apstākļi par kuriem te sašūti ir tādi kādi tie ir (kamēr Atvars nav atpakaļ nekomentēšu), arī tad problēma ir pavisam citur! Pirmā - iespējams Atvara cilvēcīgos kompromisos izdabāt stap neiespējamo - bauda advancētajiem iesācējiem un drošība ne tik advancētajiem. Otra - priekšstatos kas būtu jādara instruktoram (par to neko vairāk kā iepriekš teikto nevaru piebilst, bet redzams ka putra ar to nebeidzas) un trešā - ok, jāzin kā bija, resp. jāgaida klāt neesošie. Tev nepatiks ja es sākšu ķidāt on-line, jo tas skars visus braucējus, tevi ieskaitot, tāpēc atstāsim to kursu analīzei.

Vispār mani nedaudz apstulbina izteiciens "uz 13 galvu lielu baru..." Tas taču lieliski - tādi resursi drošības nodrošināšanai. Padomā Finka! Tev (un ne tikai protams) vienkārši bija dota pārāk liela vaļa...

Vai nav ienācis prātā, ka uz upes galvenais nav glābt citus, bet braukt pa upi?? :)
Es uz Soču nebraucu tikai mācīties glābt citus.
Es braucu mācīties straumi.

Ar šo frāzi es beigšu, paldies par uzmanību!

Kuš kuš, nomierinamies, un atceramies, ka diskusijās rodās taisnība, diksusijas ir vajadzīgas, lai novērstu gļukus ... Mans viedoklis, pirmkārt, piekrītu Kaspiča teiktajam, ka no sākuma ir pieteikoši jāsagatavojās tepat Latvijā, Sočā nav jāmācās iebraukt atstraumēs, prāmēties, mācīties eskimosu. Lūdzu tāpēc ir baseins, Lucavsala, Valmiera, Siguldas patilte, un pavasara palu laiks. Piekrītu arī Agrim, ka visiem ir pirmā reize, kad viņus ķeksē, velk un stumda, bet vai tai ir jābūt Sočai ? ... atceros savu pirmo braucienu pa Amatu ar kajaku, kad Kaspičš ar Armandu manu laivu bakstīja pa upi līdz finišam, kamēr es lepni gāju pa varoņu taku, atceros, kā Kaspič uz mani auroja lai es prāmējos pāri .... bet es domāju, ko viņš grib no manis, kas tas ir prāmēties, par kādu prāmi viņš auro, te pat tilta nav :), tas viss pieder pie lietas un paldies viņiem par to, ka pamācīja un palīdzēja un paldies tiem kas joprojām pamāca......, to visu var iemācīties tepat Latvijā, tāpēc nav jābrauc 2000 km. Tad kad tu to apgūsti, tad tu spēj izbaudīt, to ko tev upe piedāvā, tad kad tu vizinies uz kantītēm, taisi sveces, kad tu sāc spēlēties (dažreiz par to upe tev iedod kārtīgi atrīt) ... tad nevis tu streso, bet ķer kaifu ... tad ir jēga kaut kur braukt. Otrkārt, saistīts ar pirmo, braucējus dalam pa grupām ar līdzīgu braukšanas līmeni, nu tad arī pašiem ir interesantāk, piemēram, Koritņicu lielā grupa brauca pa dienu, precīzi neatceros - aprox. 4 un man pat liekas + stundas, vakarā mēs vēlreiz trijatā uzbraucām augša un to pašu gabalu novālējām 25 minūtēs, bet tikpat labi es saprotu, ka to ir grūti izdarīt, jo visi kaut kur strādā un var izrauties, tad, kad var izrauties. Tās ir tikai manas pārdomas, nekas, protams izņemot mani :) nav ideāls :) :). Paldies Atvaram, kad viņš slaloma trasē, iesiets striķī - mērkaķa pozā, kaķa cienīgā lecienā (protams dzīvē - nacistu ķiverē tas viss izskatās daudz iespaidīgāk) izķeksēja mani ārā, ticiet man nav forši peldēt pa slaloma trasi :) Un paldies tiem, kas katru vakaru līdz 3jiem rītā sēdēja zem tenta un dzēra ar mani alu,vīnu, brandavīnu citādi vienam pašam būtu kaut kā neērti :) :)

jābeidz strīdēties. Šim strīdam īsti nav jēgas. Daļēji jāpiekrīt katrai no pusēm. šeit svaru kauss ir tieši pa vidu - katrs mēģina aizstāvēt savas intereses un katram uz to ir tiesības.
Atvars stāstīja, ka šodien brauc Sočas lejas posmu, nez kā otrai grupai iess. Atceros savu dienu šai posmā, pašai tagad kauns un smiekli nāk :D
Tauta, relax -dzīve ir skaista!!!!!!

Daži aizmirst, ka brauc grupa, kas ir tik stipra... nu kā parasti. Tas ir smags gadījums ar pretenzijām un mans ieteikums būtu pievērsties frīstaila veidam, kur grupas sadarbība nav nepieciešama. Individuāli var gribēt tā un gribēt šā, grupā - kā nosaka apstākļi un grupas līmenis. Nevar "pēc kautiņa" vicināties ar kulakiem, apelējot pie tā, ka paredzēts bija kauties ar mietiem, bet sanāca ar kulakiem... Pieņemu, ka Atvaram arī šī nebija interesantākā reize... šī bija semināra grupa.

Agri, nu nevajag mani nolikt līdz ar zemi tagad!
Viss sākās ar to, ka es mēģināju ieteikt variantus, kā ieiet jaunā pasākuma līmenī.
Mans priekšlikums:
Mazāk dalībnieku, vairāk tieši iziet uz mācīšanos.
T.i. - sākt organizēt arī pasākumus tādiem, kam ir mazliet jau kajakošanas pamatbāze, bet nav nopietnas pieredzes "lielajos ūdeņos"
Priekšnosacījums šādai grupai: pastabila laivas pārvaldīšana, māka ieiet kaut cik atstraumēs, prāmis utt., ļoti labi būtu - eskis.

Apmēram tas varētu izskatīties tā:
1-2 diena: dzīvojamies pa raftinga posmu, instruktors dzenā pa atstraumēm, ierāda kaut kādas trajektorijas, kas jāizbrauc pa ideālo līniju, ampelējamies, mācamies traversēt mucas, atstrādājam un iegūstam ūdens fīlingu.
3-5 diena: braucam sarežģītākos posmus, instruktors ierāda kā noteikt trajektorijas, ierāda grupas stratēģiju, atstrādājam savstarpējo komunikāciju utt., glābšanas darbus utt.

Domāju, ka no šī brauciena stabilākie braucēji būtu ar mieru vēl piemaksāt naudiņas, lai bizness rullētu.

racionāli, tā ir cita runa.

Nu bet mans 1. ieraksts tāds arī bija! :)
1) mazāk tautas;
2) vienlīdzspējīgākus braucējus vienā grupā.

Bet man prieks, ka kopēja valoda atrasta! :D

:) atkal nepiekrītu... kā tad švakie mācīsies un kas tā par štelli, ja grupas paliek mazas. Pirms dažiem gadiem jau bija situācijas, kad nolasīt pārgājienam grupu bija augstākā mērā skunstīga lieta.