DISKUSIJAS

Nav tas gods būt pazīstamam ar Jūsu piemineto kungu un pieļauju, ka ir labs gan straujūdenī,gan jūrā. Tomēr tas ir par maz, lai vestu atklatā jūrā nesagatavotu tūristu grupu. Apgāzties 0,3m viļņos seklumā un nepiecielties, sorry, bet tās nav "pamatprasmes" . Arī es neatbalstu tukšu muldēšanu netā, un tapēc gribētos redzēt dabā, kā šie divi pieminētie kungi savāktu izšķīduso un no laivām izbirušo grupu ar reklāmas video nodemonstrētam "pamatprasmēm" nieka 1m viļņos, ar ko jarēķinās braucot uz Kolku vai Saremu.

Par šī kantora organizeto braucienu uz Saremu 2010.g.-
http://www.adventurerace.lv/?DocID=1733
"Kas piedalījās?
Sense of Team pasniedzēji – Ieva nule kā atgriezusies no Spānijas studijām; Robis; Juris; Ināra un Valdis. Kajakošanas pieredzes diapazons no 20 gadiem līdz 2 dienām."
--------------------------
Koroče, apnika cepties. Katrs dzīvo ka uzskata par pareizu un maksā saskaņā ar piestādīto rēķinu.

Tiešām nesaprotu visu šito - katrā tēmā kašķis līdz personīgiem uzbraucieniem! Kas ar jums notiek, ļaudis?

Henrik, tunčikam taisnība. Valdis Vanags (ne Bailu, bet Ogres)lietas saprot. Jau sen.
Bet kas tie par raskolbasiem mūsu leksikonā parādās? Ko diletanti zibenīgi pārņem:)
Jūrā vilnis dažas sekundes papurina, un izčākst, un jau raskolbass:) Nez, ko teiktu, ja viņus īsta muca purinātu līdz spēku izsīkumam?

Runājot par RISKU. Vienreiz ar tēvu, bija doma braukt no Rojas uz Roņa salu. tas gan bija sen un man varbūt bija kādi 16 gadi. Atceros, ka trenējāmies kaut kur pie zvejniekciema. Aptuveni stundu braucām iekšā dziļumā. Viļņi bija kaut kur ap metru varbūt mazliet pāri, bet tiešām mazliet. Ka tevi vells, diezgan ātri sāka tādas kā brāzmas celties.. viļņiem mazliet pat galotnes rāva nost. labi, ka viļņi bija perpendikulāri krastam, tikām diezgan veiksmīgi atpakaļ, ja neskaita, ka atgriezāmies kādi 3km no tās vietas kur iebraucām. Jābiebilst, ka braucam ar 2. taimiņu. Tā mazliet šķermi jau bija.. kamēr tēvs airēju es šansēju ar krūzīti. Tā arī neuztaisijām ekspedīciju no Rojas uz Roņu salu, jo tur baigā jebļa, cik atceros bija ar atļaujas saņemšanu, jo tur tomēr arī diezgan liela kuģu satiksme, kas manuprāt ir viens no lielākajiem riskiem jūrā, jo aprēķināt kā iet kuģis kur tu atrodies un tā ātrumu ir praktiski nereāli. un tu tomēr neesi motorenē.
Nu katrā ziņā ar tiem treniņiem.. jāsaka bij tā dīvaini un šķermi ap dūšu. tu esi nekurienes vidū. brr

Nu re! Beidzot viens lietišķs komentārs par tēmu

runājot par tēmu, 1. punktam (nezināšana) ir arī paplašinājums - nezināšana komerciāla pasākuma ietvaros, uzticoties instruktoram.

Piemēram, 6 gadus atpakaļ vienas grupas sastāvā biju Kaukāzā kāpt kalnos. Tur tiešām nebija daudz objektīvu risku, tomēr, instruktors bija tikai viens, grupā bija ap 30 cilvēkiem, no tiem kalnos bija bijuši tikai daži, un vismaz puse vispār bija ar sportu uz jūs (lai nu arī pēc brauciena šī proporcija mainījās uz labo pusi :) ). Un bija vairākas situācijas, kuras tikai veiksmes dēļ nebeidzās traģiski.

Vispār, šis brauciens man ļoti lika padomāt par instruktora un instruējamā atbildības sadalījumu. Katrā ziņā, pierastais klienta - tirgotāja modelis šeit īsti neder, lai nu arī daļēji darbojas. Bet te ir tāds kā apburtais loks - kamēr tu nezini, tev ir jāuzticas. Bet ja tu nezini, tad tu nezini arī, kuram cilvēkam tu vari uzticēties, un kuram nē.

Agrāk, pirms braukt uz Kaukāzu, izgāja Kalnu skolu. Tur arī uzzināja, kam uzticēties, kam nē

Kaukāzs - tas ir kā iet izlūkos

Gundar, Kalnu skolu sponsorēja un kontrolēja padomju valsts. Tur nebija augstāku priekšnieku neapstiprinātas pašdarbības, kas tā iecienīta mūsdienās. Tagad nav problēmu paņemt labu instruktoru jebkurā jomā, gan vietējo, gan ārzemju, vienīgi tad, kad jāmaksā pašiem, tad sākas knauzerēšanās. Visu vajag lētāk, vienkāršāk un tad arī rodas 30 cilvēku grupas uz 1 vadītāju. Kapitālismā vispār ir grūti, jo cilvēkiem patīk, ja viņiem neliek izpildīt visādus normatīvus/atļauj darīt kā grib, bet tai pat laikā nepatīk, ka pašrocīgi izraisītu problēmu gadījumā no viņiem mēģina piedzīt glābšanas darbu izmaksas (ASV tā dažkārt notiek). Kādas nupat bija atsauksmes par diviem LV iedzīvotājiem, kas godīgi samaksāja firmai, kas viņus par kādiem 30 vai 40 K USD uzveda Everestā - ai, tie jau muļķi, samaksāja, kas ta paši nemāk, vispār tirliņi. Bet jau viņi būtu gājuši paši un pēc tam te pa televizoru un internetu vāktu ziedojumus viņu nocelšanai no kalna ar helikopteri, tad teiktu - ai, tie jau muļķi, kas tad neprotas samaksāt speciālistiem?

Tā jau ir. puse no veiksmes/drošības ir paša galviņa. Ja esi pilnīgs analfabēts tad diezvai pat instuktoru bars, kas uz tevi strādā pasargās no neizbēgamā.
Protams ir labi, ja esi izgājis visādas skolas gudras utt. taču atzīsiet - daudzreiz arī skolas nepalīdz bīstamās epizodēs izvairīties no nelaimes. Tad talkā jāņem "kreativitāte".
patiesībā palasot šo diskusiju brīžiem šķiet, ka "jākar slidas", kā jau Atis teica: cilvēkam nekad nav labi!
Pie tam, katra šāda epizode, kādas ir simtiem tūkstošu un vēl vairāk, pēc būtības ir analizējama atsevišķi. šai dikusijai vispār vajadzēja iet gultnē - ko vajag, kā vajag, nevis - šitas neder, tā nedara, tas muļķis.

Kalnu skola darbojas vēl šobaltdien. Tāpat kā airēšanas abc.
Bet spečukiem jau pietiek ar kreativitāti

ir jau reizes, kad var paklusēt, vai ne Gundar?!

Ir jau vēl viens riska veids. 90 gadīga tante skrien pāri ielai, policists kliedz; kas tu dulla, tevi tak varēja sabraukt! Nu un , viņa atbild, man tāpat dzīvot nav daudz atlicis!

Apmācība, treniņi - tas pēc tam ekstremālos apstākļos nodrošina domas virzību vajadzīgajā virzienā, pie tam izstrādā refleksus, kad Tev ieslēdzas automāts un vispār nav jādomā - ko tagad darīt. Var jau mēģināt pašmācības ceļā, bet praksē redzu, ka tam vajadzīgs ilgs laiks.
Par kreativitāti runājot, neviens kaut bez ķīmijas pamatu mācīšanās neko jaunu kur nu vēl kreatīvu ķīmijā neizdomās , tas nav iespējams. Kreativitātei nepieciešama bāze, savādāk nesanāks.

Vinijs Pūks ar siventiņu brauc laivā pa lielas upes vidu. Pēkšņi dzird - priekšā ūdenskritums, līdz krastam vairs nekādi netikt. Vinijs Pūks pielec kājās, paķer airi un sāk sist siventiņu, kas prasa - Pūk, Pūk kāpēc Tu mani sit. Vinijs Pūks - a ko darīt, ko darīt:)
Ļoti kreatīvs risinājums, ko var samērā bieži novērot visdažādākās dzīves situācijās, bet pašu situāciju tas gan nekādi nerisina, bet nu vismaz ir intresanti un kreatīvi:)

Jūs vispār lasat, ko kāds raksta un mēģinat saprast?
tieši to jau es saku. Skolas iedod labu pamatu, kas palīdz risināt sarežģītas situācijas, ko skolā neiemāca, jo skolā visu nevar iemācīt. Situācijas ir tik daudz un dažādas, ka tas pat teorētiski nav iespējams. Bet ja esi dunduks, tad nekādas skolas nepalīdzēs.
Viss ir galvā mani dārgie draugi!
Sviest, runājot par piemēriem, ka tomēr iespējams arī kaut ko sasniegt arī bez labām skolām. Man paralēlklasē mācījās viens paziņa, kas nespēja tik visam līdzi, ielika mājmācības klasē, tur viņš knapi vilka kājas. Viņš tiešām šķita glupjš, kamēr vien viņu nepielika pie datora un tagad viņš strādā vienā no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem par galveno programētāju, ja tā var teikt.
Vēlviens. dumjš pēc vella, nepabeidza pat pamatskolu, bet pats no detaļām lika kopā radioaparātus un taisīja pats pastiprinātājus, šķiet viņu iebāza ķurmī jo viņš uztaisīja viltus spidzekli, ko sapieri līdz pēdējam noturēja par "labu esam" :)
un runājot par kaut ko jaunu izdomāšanu.. nav jau jāizdomā kaut kas jauns, bet skaitās "kūl", ja vari savā galvā izfunktierēt visiem pieņemtos pareizos risinājumus, bez "izglītības". Un tā ir kreativitāte, ja tu neesi iepriekš par to zinājis.
Mēs nerunājam par to ka laivai pieaugs spārni vai tiks izsaukts Eragons izglabt tevi no koku sanesuma.

Vau, puiki zinātnieki vēl strīdas par kreativitātes jēdziena saturu, pētījumus raksta, bet Mārim jau sen viss skaidrs. Lai nu kā, bet jēdziens - Novitāte, tiek uzskatīts par galveno kreativitātes raksturojošo lielumu, tā kā atļaušos Mārim šajā jomā nepiekrist un noraidīt viņa izteikto kreativitātes jēdziena izpratni, pamatojoties uz R.Nikersonu vai R.Meijeru. Tas labi, ka pats fišku bīdi, bet nu labs piemērs tam par ko izpaudos, bez kaut kādas pamata bāzes grūti ko sasniegt, var iebraukt auzās.
Lai taisītu pastiprinātājus vai laivas nav jāzina ko Diogēns domāja par dzīvi vai jāorentējās pasaules vēsturē, amatniekiem tas tiešām nav nepieciešams. Spēja uzbūvēt labu pastūzi tomēr uzreiz negarantē atbilstību jēdzienam gudrs, tam tomēr vēl vajadzīgs kas nedaudz vairāk, bet diez vai šeit ir labākā vieta filozofiska rakstura disputiem, un tas tomēr nebūs ar gluži pa tēmai.
Jā, un par dunduku parasti nepiedzimst, šo titulu katrs tomēr nopelna pats, pie tam tieši skolas dod iespēju, nevis garantē, izvairīšanos no šī goda nosaukuma.

Negribu strīdēties un tev ir taisnība, taču tajā visā diskusijā par "kereativitāti" (ja ievēroji, tad tieši pirmo reizi peiminot šo vārdu, es ieliku to pēdiņās) doma bija jāuztver būtiski nevis burtiski, bez liekām replikām.

un kārtēo reizi (kā jau gandrīz jebkura diskusija šeit) viss aizbrauc savstarpēju apvainojumu, pārgudrības un pārākuma izrādīšanas sliedēs..
//Bet nu ko var gribēt, ka visi tādi gudri, gudri novākušies :)