DISKUSIJAS

Viedokļi un argumenti par tēmām

Kolkas nelaime

24.06.2012 Marchello Dažādi 122 komentāri
Pirms mirsti - samaksā. Izpildi pilsoņa pienākumu, citādi nevarēs atjaunot taisnīgumu ēbreju īpašumu jautājumā
šķiet ka ne visi izprot Māra T humora izjūtu.. globāli ņemot humors gan te ir nevietā.
Turpinam darboties sūrā nopietnībā.
Šulcs uzraksījis viedokli par tēmu:
http://www.seakayak.lv/2012/06/par-nelaimes-gadijumu-kolka/

Gribas drīzāk piekrist viņam - Campo uzbraucieni SOTiem ir nevietā, šiem cilvēkiem būtu vairāk cerību atgriezties dzīviem, ja viņi būtu braukuši ar SOTiem nevis vistām vai jūras kajakiem,
jo kajaks par KAJAKU kļūst tikai ļoti prasmīga lietotāja rokās.
Stipri šaubos ka LV ir dārgās SOT versijas kas domātas atklātām jūrām.
Es piekrītu Šulca un Mārītes sacītajam. Mana pieredze rāda, ka ar SOTu jauniesācējs var justies drošāk, stabilāk un pasākuma organizētājs var justies drošāk par grupu, kas jāvada. Runājot par Vistu ar brunci, manas domas ir tādas, ka owera gadījumā ir sarežģīti peldēt sasaistē ar pārinieku ar kopīgo brunci (aukstā, bangojošā jūrā) + pieļauju domu, ka arī piesmeltā Vista aizgāja dzelmē, vai arī viņas korpuss bija ļoti tuvu ūdensvirsmai, ka pie viņas pieķeroties, tā, vienalga, noietu dzelmē. SOTa gadījumā - tā korpuss kalpotu kā papildus pludiņš un "bāka" (neaizmirsīsim, ka lielus, košus objektus ir vieglāk pamanīt bangojušās putās, un arī peldošos cilvēkus, tiesa, ja viņi ir pieķērušies pie minētā "pludiņa"). Cilvēks vestē - virs ūdens ir tikai galva un nedaudz vestes. Tad nu padomājiet paši, cik viegli un ātri ir pamanīt šādus peldētājus glābējiem (viņi var pūst ūdens svilpēs cik grib, bet maz ticams, ka kāds viņus sadzirdēs tādā vējā). Protams, cēli ir aplikt SOTus, kuri prot desmitiem veidu eskimosu griezienu, kuriem ir "pareizā grieziena airis" u.t.t., bet tagad padomājiet par tiem, kuri tikai sāk vai ir "visa šī zinību ceļa" sākumā - jaunais klients? Vai ir vienkāršais Jūzeris, kurš atskaita izīrētājam piķi ar domu nopirkt biļeti uz bāku, jo gribas pamēģināt ko jaunu pēc upes. Viņš par jūras lietām maz ko zina. Protams, pirms došanās Jūrā vajadzēja būt skaidrībai par prognozēm. Iesācēji to nezina un paļaujas uz pavadoni, jo viņš taču ir pieredzējis, viņš taču ir Guru. Ja reiz pavadonis saka (ja informēja!), ceļā būs neliels vējelis un vistas laiva ir mega stabila (jo iespējams, kantorim citas laivas un pieredzes nemaz nav?!), tad kādēļ klientam laist pasākumu garām? Citiem vārdiem sakot - neuzskatu, ka bojāgājušie būtu pie kā vainojami. Vainojama ir kā parasti vieglprātīgā attieksme - Moš praiģot! Moš saiģot!
Pie reizes jautājums Mucekam un Campo - vai Latvijā ir kaut viens kajaks kas būtu domāts atklātai jūrai? Un nākamais - vai ir kāds kajaks Latvijā, kas būtu domāts tādai jūrai, kādu sastapa minētā grupa? Man šķiet, ka tādu kajaku Latvijā nav, jo domāju, ka nav nevienam nepieciešamības pēc tādas, tāpēc arī vaicāju. Un cik daudz no nopārdotiem/izīrētiem Jūras kajakiem vispār iebrauc jūrā?
Un vēl kas: Ivara minētais KAJAKS ar prasmīgo lietotāju šādā jūrā un uz minēto mērķi nebūtu braucis, jo ir prasmīgs un zina, ka šādā laika prognozē Jūrā nav ko meklēt. Vai ne tā?
> IvarsD
Cerības - jā, ja jūrā brauc ar mērķi avarēt un pēc tam censties izdzīvot... šajā sakarā skat. komentāru Campo 25.06.2012 13:59 - nav pretrunu.
.
Bet jautājums jau nav par krekliem!!! Es uzskatu, ka jūrā NAV jāved tie, kuri nevis var avarēt, bet to izdarīs pirmajā nekomfortablajā situācijā, tādus, kuriem nav prasmes, pieredzes - ne airēt ne novērtēt apstākļus. Un ar laivām, kuras uzpūšot vējam pārtop par airēšanas trenažieriem izmisīgiem pāriem, cīnoties pret vēju.
Tieši tāpēc Campo nepiedāvā atpūtnieku publikai auksto ūdeņu jūras pārgājienus atklātos ūdeņos un īpaši bīstamos ragos (un uz objektiem, kurus principā sargā aizsargjoslu likums) un tieši tas atšķir Šulca ētikas principus, kur šādu bremžu nav. Maršruts n-reiz apjūsmots šobrīd jau pietiekami plaši aizskanējis un sākas "kustība". Tiek nests tautā ieteikums, kurš ir bīstams, muļķīgs un, vispār, arī noziedzīgs.
Tas, ka mierīgā laikā tur ekstrēma nav - vai tad tas ir arguments? Kam vajadzīga tā bāka un tieši bāka Irbes straumju krustpunktā? Ja grib domāt, tad var izdomāt arī citus maršrutus un nevajadzīgi nekāpt uz grābekļa.
Ne jau laiva vainīga SOT vai ne SOT, blīve... nu bet šis konkrētais gadījums - pakaļdarinājums ar sekām. Šulcam vajadzētu būt vismaz neērti, jo tas ir viņa maršruts un derētu nedaudz pieklusināt demagoģiju par absolūto drošību "instruktoru pavadījumā".
> Uža
Tādi kajaki Latvijā ir un ne viens vien. Un ir braucēji, kas māk ar tiem apieties un ir, kas brauc pārgājienos pa jūrām un Kolkas bāka šajā kontekstā tāds štrunts vien ir. Bet NEVIENS no tiem, kam tādi kajaki ir (arī nomā) nav tik traks, lai šādos apstākļos pats brauktu uz bāku (ja vien par to nemaksā), nemaz nerunājot par aizdošanu un dievs pasarg, nomu.
Principā, ja runa par laivu izvēli jūrai jautājums, manuprāt, ir vienkāršs. Ir divi braucēju tipi- tūrists, kas barauc ar nomas laivām pāris reizes sezonā un cilvis, kas grib apgūt jūras braukšanu un apgūstot to, izbaudīt . Šaubu nav, ka otrajā variantā ar nomu neiztikt, jo, lai daudz maz apgūtu JK ir jāizmanto katra izdevība, kad vējš un viļņi (siltajā sezona nemaz tik bieži tas nav) Protams, JK iegāde ir saitīta ar zināmam problēmam- finances, glabāšana, loģistika. Bet tas viss ir parvarāms mērķa labad. Bet ko darīt tūristam, kam ari gribas pašūpoties jūras viļņos ? Acīmredzot, SOT šajā gadījuma alternatīvas nav. Varētu piekrist Campo, ka tūristiem uz Kolkas bāku vai uz Saremu braukt nevajadzētu, bet vai tad 500km piekrastē ir maz foršu vietu ? Ja kas, tad ir redzēti subjekti, kas piekrastē ar SOT sērfo 3m viļņos, bet tā jau gaumes lieta.
Piekrastē, protams, vietu pietiek. Par to arī stāsts. Sagaidam jūras vēju un SOTojam uz vella paraušanu. Padzeram ūdeni, skalojoyties pa sēkli aizbāžam abus galus ar smiltīm un kazi - kāds meistars ir dzimis un kāds sevi sapratis.
"vai Latvijā ir kaut viens kajaks kas būtu domāts atklātai jūrai?"
Protams. Visi, tā saucamie jūras kajaki, ir tādi.
"vai ir kāds kajaks Latvijā, kas būtu domāts tādai jūrai, kādu sastapa minētā grupa?"
Protams, tie paši jūras kajaki.
Jo šaurāks un apaļāks ir laivas korpuss, jo vieglāk ir jūrā. Vista ir samēra plata, kur nu vēl SOTi, kas ir vienkārši plakani dēļi. Un jo plakanāks, platāks korpuss, jo vairāk viļņi gāzelē laivu. Lielos viļņos stabilitāti saglabāt paliek arvien grūtāk, laivas sāk slīdēt sāniski no viļniem lejā, drošība sāk prasīt arvien ielāku meistarību un spēku. Ja tas notiek piknikā pludmalē, tas ir jautri, ja jūrā, tad tās ir rotaļas ar dzīvību.
Par laika apstākļiem: tai vakarā burāju kādu puskilometru pa kreisi no raga t.i. lielajā jūrā. Ūdens gluds kā ezerā, kaut kādi viļņi sāka parādīties tikai vēlu vakarā, bet tāpat ne augstāki par metru. Ūdens gan nenormāli auksts – pat ar pussauso hidru. Tāpēc gribētos teikt galvenais cēlonis būs bijis nepareizi izvēlēts inventārs + neprasme ar to rīkoties.
man jau šķiet, ka ir drusku nekorekti vainot vienu cilvēku pie kaut kāda maršruta. Šķiet ka popularizēšana par tēmu "vai cik vienkārši" drīzāk ir meklējama citos aprakstos kkur netā (piemēram, tikko skatīju galeriju no pagājušā gada tāda pat brauciena ap jāņiem - laivas gan izskatījās no Campo ņemtas nomā).
cilvēki izdomā visādus vairāk mazāk trakus/savām spējām (ne)atbilstošus maršrutus ne jau tikai tāpēc, ka kāds kaut ko nomā uzrakstījis..
Campo nu gan ir atradis vainīgo. Tas, ka kāds ir aizrijies un aizgājis pie dieviem ar šašliku aizrīšanos, tagad vainosi vēl Rīgas miesnieku vai Talsu gaļu, kas to gaļu ir iepakojis? Vai vēl labāk tehnologu, kurš recepti uzrakstījis? Drusku tā kā nekorekti. Var jau saprast, ka Šulcs ir Tavam kantorim konkurents, bet ne jau šādi savu žulti gāzt!
Campo> Es uzskatu, ka jūrā NAV jāved tie, kuri nevis var avarēt,
Campo> bet to izdarīs pirmajā nekomfortablajā situācijā,

Nesagatavotus cilvēkus stiprā vējā jūrā nav jāved, vai par to kāds strīdas? Tikai kāds tam sakars ar laivas tipu? Jo šajā situācijā nevar teikt - ja viņi būtu braukuši ar kajakiem - nekas tāds nebūtu noticis. Atceramies Igauniju - kajaks nav brīnumlīdzeklis, kas glābj jebkurā situācijā.
Par maršrutu uzbraucieni arī nekorekti - un kas būs, ja kāds jūsu lapā izlasīs par jūsu braucieniem Amatā/Somijā/Horvātija un izdomās uz savu galvu tur iekulties nesagatavojies un noslīkt - vai jūs būsit vainīgi un šadus pasākumsu vairs neorganizēsit?
Kā paši sakat - stāsts jau ir par "blīvēm" un nevis laivām. Tad arī nav ko vainot laivas/maršrutus.
Ne tev, Uža, saprast kas man ir Šulcs, viņs pats zina ko ēdis un, piedodiet, ne konkurents man viņš ir. Vienkārši Šulcs. Bet tas ir par tavu paša žulti Uža, jo viss ko te rakstīju nav personāliju jautājums, bet domas konkrēta gadījuma sakarā un svarīgi ir tas, ka ar šādu reklāmu, kuru praktizē piesauktais "konkurents" (nosaucot sevi par tādu automātiski var atšūties no jebkuriem pārmetumiem, vai ne?) tiek pavedināti nepratēji uz neadekvātu rīcību. Tas ir fakts. Ir pilnīgi konkrēta saikne. Nāk te kādi advokāti vai ne. Ar pseidonīmiem vai sauc sevi vārdos. Un ir, maigi izsakoties, neētiski ir tam pašam Šulcam šobrīd no tā norobežoties un izriest krūti - kāds es speciālists, brauciet ar mani un ar kādu tur vēl īpaši drošo laivu un tad viss būs kārtībā. Tas, protams, paglābs no šāda iznākuma, jo pieredzei ir nozīme, bet ne jau par to ir stāsts - tā ir tikai reklāmpropogandas puse. Tā otra puse ir vienkāršāka, ja reiz esi speciālists, tad vajag zināt kādas ir komercijas robežas.
Jāatzīmē, ka tas (konkrēti bīstama maršruta popularizēšana) bija arī vienīgais ko pārmest. Nevar pārmest nomai par nomāšanu - iepriekš apskatīts temats - nav zināms kas un uz kurieni nomnieks brauks, nevar pārmest vistai par nelidošanu, Kolkas bākai par stāvēšanu jūrā un nevar spriest kas būtu, ja būtu un nevar vainot prātu, kura nav. Ir daudzas komponentes liktenīgajā notikumu virknē un 95% no tām ir ārpus dzīvi palikušo kontroles, bet 5% ir. Bet prātu skalošana turpinās, kas nozīmē muļķībai ir ka dzītas saknes, un šādi gadījumi atkārtosies, lai cik skumji tas nebūtu
.
Stāsts par laivu veidiem ir pilnīgi cita opera. Pietiek palasīt Atvara komentu informācijai un vēl par šo tēmu šķēpi lauzti iepriekš, nav jēgas kavēties - var pameklēt diskusiju arhīvā, ja nav slinkums. Ir tehnoloģijas, kuras nojauc cilvēka dabiskās spējas sajust savu iespēju robežas. SOT ir viena no tādām. Līdz ar to diskusija, kurā vienā svaru kausā ir teorija un pieredze un otrā izjūtas, kuras atstāsta cilvēki, kuriem airēšanas dāvanas nākušas kopā ar tehnoloģiju, kas neprasa treniņus un prasmes, ir bezjēdzīga. Tā ir bibliotekāru un inženieru tikšanās... nav argumentu ko lietot. Piebildīšu, ka konkrētais gadījums bija braucot ar Vistu un nevis SOT, līdz ar to nav temats, otrkārt SOT tēma nav manis pacelta un ir pavisam cita tēma, kura šeit uzpeldēja kā arguments "ja būtu tā, un nebūtu bijis šitā". Šāda teorija neiztur kritiku, bet dažiem šķiet ka ņemot palīgā "konkurences" argumentus, ūdeni var droši duļķot.
Ak jā, par jūras kajakiem. Šulcam pilnbīga taisnība. Kajaku padara par KAJAKU braucējs. Un nekāds inventārs nerisina problēmas. Jo krutāks džips, jo tālāk jāiet pēc traktora!
Runāsim par SOTiem. Vai, ja par tiem temats ir izsmelts (paldies Atvaram), tad par aprīkojumu. Vai vējiem. Bet ne par Šulcu, lai kas un kā ar viņu un citām personālijām būtu. Lai šī ir speciālistu diskusija.
"Par maršrutu uzbraucieni arī nekorekti - un kas būs, ja kāds jūsu lapā izlasīs par jūsu braucieniem Amatā/Somijā/Horvātija un izdomās uz savu galvu tur iekulties nesagatavojies un noslīkt - vai jūs būsit vainīgi un šadus pasākumsu vairs neorganizēsit? "
Iespējams līdzību var saskatīt, bet padomāsim.
Pirmkārt šie pasākumi ir pārgājieni, kas domāti sagatavotiem cilvēkiem, brīvpieejas grupas nav pat padomā.
Otrkārt, visu šo maršrutu areāls ir salu arhipēlāgi nevis atklāta jūra.
Treškārt, Nekur nav teikts, ka tie piemēroti "bez priekšzināšanām" utt.
Vēl visos pieteikumu līgumos ir uzsvērs ka jūras kajakošana (vai jebkurš cits ekstrēmas laivošanas pasākums) nav droša un ir iespējami ekscesi.
.
Kāpēc es saskatu atšķirību tieši Kolkas gadījumam, ir pati Kolkas vieta. Šeit cilvēki slīkuši gan peldoties, gan kuģiem avarējot. Šī nav patīkama un prognozējama vieta. Šai vietai ir slikta slava un līvu valodā vārds "Kolka" nozīmējot "nāve". Valodnieki lai palabo, nezinu. Vēji, straumes. Statistika.

tieši sagribējās tagad uz to Kolkas bāku. Ar kajaku. Ar nopietniem cilvēkiem. Aprīkojumu un normālos, nē, labos laika apstākļos. Lai šita visa nebūtu tukša runāšana.
20.gadsimtā nostiprinājies apdzīvotās vietas nosaukums Kolka, lībiski Kūolka. Šis apzīmējums nāk no somu un igauņu valodas: igauņu kolgas, kolk, somu kolkka - kakts, stūris, nostūris.
Pievienot komentāru