DISKUSIJAS

Biju sestdien Pāvilostā, kur pūta diezgan spēcīgs DR vējš (brāzmās tiešām varēja būt zem 20m/s), nākamajā rītā peldes vietā sanāca vien tāda kā iegremdēšanās, jo ūdens temperatūra tik tiešām varēju būt zem +10C un dienas gaitā virs Pāvilostas riņķojošais helikopters (visticamāk izpriecām un komercijai) likās tāds biedējošs pēc drūmajām ziņām no Kolkas.
Šķiet, A.R. ieminējās par apmācības rīkošanu jūrā vējā un viļņos, igauņi sarosījās un brīdinājumu uztvēra. Pats labprāt pieteikšos pie Atvara uz kādu semināru.

To Matīss. Jā, varētu kaut ko tādu saorganizēt Irbes kempingā, kādā siltā vasaras WE

Atvaram laba doma par mācībā, jams nelaimes gadījums būs stimuls masām piedalīties. Tomēr jāteic, ka igauņu semināru pie muems pārspļaut neizdosies nevienam, jo a) nav īsti vietu, kur to darīt, b)nav pietiekamsd daudzums kvalificētu un sertificētu instruktoru, c) nav jau arī nevienam īsti vēlmes tādas mācības rīkot.

a) muļķības,
b) muļķības, ja vien "pietiekami" nenozīmē pa vienam instruktoram uz apmācāmo, bet esam ļoti tuvu šim rādītājam! Igauņi parakstījās uz nabadzības apliecību un tāpēc pieaicina ārzemju speciālistus, lielā mērā to nosaka viņu tūrisma likumdošana, kas sākotnēji uzstāda, ka parasts igaunis ir bauris un neko nemāk. Nedaudz pārspīlējot, pirms 4 gadiem tieši tā arī bija visās kajakošanas jomās. Pie mums vēl tik tālu nav nonācis, bet fakts ka drīzumā instruktoru skaits varētu sasniegt apmācāmo skaitu liek aizdomāties.
c) patiesība, ja Atvars savu sakāmo raksta jāņu skurbumā. Citādi arī muļķības.
Tā, ka es domāju, Lsmn, mums vienkārši jāpaceļ cena, lai tu sajustu kvalitāti. Protams, ja vien tev būtu iespēja salīdzināt, jo kursos kas daudzus gadus notiek Lucavsalā neesi redzēts, bet apgāzties igauņu jūrā noteikti ir prestižāk :)

To Lauksaimnieks:
par a:) cik zinu mums ir ~500km smilšu pludmales, kas manuprāt mācībam ir krietni vairāk piemērotas par akmeņim, līdz ar to pa šo jau nu nevajadzētu satraukties

Kolkasragā esmu bijusi tikai ekskursijā.
Gids, iepazīstinot ar šo vietu, stāstīja, ka te esot visbīstamākā vieta LV jūras malā. Satiekoties JŪRAI un LĪCIM, vēji varot pūst dažādos virzienos (teica jau, kādi tieši, bet aizmirsu...) gar šauro krasta strēmeli. Vējiem sastopoties, veidojoties haotiski virpuļi, kas jūru pārvēršot raganu katlā. Šādi viļņi ļoti ātri varot mainīt jūras dibenu - kur nesen bija sēre, jau pēc dažām stundām varot būt bedre.
Daudziem (pat lieliem) kuģiem te izsenis gājis plāni.

To mARIS:
Ok, ņemu punktu a) nost, bet neatceros gadījumu, kad šajos 500 km būtu notikušas kāds jūras kajaku mācības ārpus kvoruma "es un mani draugi"
Agrim: Igaunijā pagājušajā gadā bija 1 ārzemju instruktors, pārējie visi igauņi, no kuriem lielākā daļa gadiem strādājuši Amerikā par instruktoriem, tā kā nabadzības apliecību nespēju saskatīt. Otrām kārtām, kā var salīdzināt mācības Lucavsalas gludūdenī ar mācībām jūrā 2 km no krasta? Protams, jebkādas mācības ir labākas par nekādām :) Kad igauņi trauksies uz Lucavsalu mācīties kajaku mākslā, varbūt savas domas mainīšu :)

Es gribētu apgalvot, ka tie kuri nāca uz nodarbībām Lucavsalā (arī slapjajās reizēs), iemācījās vairāk kā vienu reizi aizbraucot un salu, kur daži aizbraukušie izrādās pirmo reizi dzirdēja par elementārām lietām un citi pateica - kur te prikols - to visu mums jau mācīja... Stāsts par igauņu kreiso vītni sāk palikt nedaudz smieklīgs. Īpaši, ja ņem vērā, ka programma ir viena un tā pati, bet tie elementi, kuri atšķir paisumu/bēgumu pasauli no mūsējās nav ne tur ne tur. Bet, iespējams, viņiem labāk veicas ar apmācību sapņos, bet varbūt mums kursus jāsāk vadīt angļu valodā. Būs mazāk terminoloģiskas grūtības!
Vēl gan nesapratu kur rodas atšķirība "vienkārši ūdenī" un "ūdenī 2km no krasta"?

Par tēmu "es un mani draugi". Piedod Lauksaimniek, es Jūs visus zinu... ja tu atvedīsi mums kādu ne-jauniņo no "cita loka", apsveicu. Trekna kūka no manis.
Par igaunijas nabadzības apliecību. Nevajag saprast burtiski, bet paskaidrošu neinformētajiem. Igaunija pārņēma ES treneru kvalifikācijas sistēmu, kurā tūristu grupu vadītāji tika pielīdzināti sporta treneriem un 1. (piemēram Gauja) un augstāku grūtības pakāpes pārgājienu vadītājiem bija jābeidz sporta akadēmija vai aizvietojošs kurss + specapmācība. Murgs, kas paralizēja normālu apriti. Nabadzības apliecība tāpēc, ka šajā 0-les brīdī tika deklarēts, ka Igaunijā nav speciālisti šādas pēcdiploma apmācības izvešanai. Tāpēc arī tagad tur ir importa kursus beiguši censoņi, bet atšķirība ir tikai papīros un iztērētajā naudā. Un viņiem ir ieaudzināts, ka maksāt angļiem ir labi un pareizi. Tas ka igauņi sertifikāciju uzskata par virzošu apstākli ir, tas kas dod rezultātus bet ne tas kādā veidā šī dokumentācija tiek sakārtota. Viņu gadījumā - bez papīra tu nekas neesi tūrisma biznesā, attiecīgi ir pieprasījums un piedāvājums kursiem, kuru rīkošanai attiecīgi rodas līdzekļi. Mums nav šāda pieprasījuma un nav ekonomiskas nepieciešamības. Ja kāds grib zvaigznītes paša priekām, viņam tas ir ļauts un viņam par to nekas nav. Bet var maksāt igauņiem un trennēties sapņos.

Skatiit pirmo ieraxtu.

Bezjēdzīga diskusija.
Jūrā braukt gribētajiem. Ja pamatiemaņas ir apgūtas Campo vai kaut kur citur, tad turrpmak neviens instruktors ne igauņu, ne Atvars nepalīdzēs, un samaksai šet nav nozīmes. Jāņemas vien pašiem pa piekrastes plīstošajiem viļņiem un ja mēŗķtiecīgi ņemties tad rezultats būs jūtams ar katru nākošo reizi. Advancētas brauksanas teorija netā ir biezā slānī.

Igaunijā bija forši, bet Lucavsala no igauņu jūras semināra pēc būtības arī atšķīrās tikai ar to, ka viens bija upē, otrs jūrā. Nu, protams, jūras sajūta, ka esi prom no krasta, un tā.. tusiņš, nodarbība aiz nodarbības.. bet ja jūra mierīga, tad lielas atšķirības nav. Tāpēc treniņš tepat jūrā viļņos vienu vai divas dienas būtu absolūti līdzvērtīgi un ļoti noderīgi.
Vispār jau pēc Lucavsalas katrs pats var jūrā ņemt un turpināt apgūt iemaņas patstāvīgi, tikai to nevajadzētu darīt vienatnē. Būtu nianses, kur derētu instruktoru padomi un pieredze, bet ar daudzām pamatlietām būtu vienkārši jāņem un jādarbojas.

Lasu un domāju. Būs iemesls ieviest "maršruta kartes". Vai "laivošanas atļaujas", kuras tiks pieprasītas pat vienas dienas maršrutos. Gan nomā, gan ar savu inventāru braucot. Policijai varēs izveidot papildus patruļas dienestu, piesaistot ES fondu līdzekļus, kuras kontrolēs laivošanas atļauju esamību. Atļaujas, protams, par maksu.

Var arī vienatnē, ja ņemas pa seklumu. iesākumā var pakūņoties bez laivas, lai aprastu ar viļņiem un iemacīties aizturet elpu, kad nepieciešams. Nakošais etaps- izlīšana no laivas utt, viss tas pats , kas gludā ūdenī tikai rough water. Ja arī iznak apgazties talak no krasta, tad, pie atbilstoša ekipējuma un JŪRAS VĒJA arī panikai nav pamata. Labak protams tureties pie laivas, jo atrāk tiksi krastā, bet ne vienmer tas izdodas (spēcīgs vilnis tos striķus pārraus kā sūdu), bet laiva nekur nepazudīs, toties airi gan labāk neizlaist. Nu un , ja rupējas par inventaru, tad trenniņiem vajadzetu izvēleties vietas bes akmeniem.

Jā, Māri, tas gan būtu ideāli. Visaptveroša atļauju sistēma, kas neļauj nevienam bez caurlaides rādīties pie upes. Nujā, kas var būt vienkāršāk, kā, kad sadomā no rīta palaivot pa vietējo upi, aizbraukt uz pilsētu pēc caurlaides un samaksāt 5 Ls.

Varbūt labāk jau laikus implantēt visiem čipus ar GPS, lai var izkontrolēt no attāluma. Bet vispirms automašīnās jāiemontē ierīce, kas neļauj pārsniegt 90 km/h, bet pilsētās 50.

Ati, tieši tā. Tā kā valstij nav līdzekļu kontroles mehānisma ieviešanai, tas jānodot privātās rokās. Kā fotoradari.

Saprotamākā doma Zaķim.

Māri, bet kādēļ vispār ir jākontrolē? Man liekas absurda doma, ka notiek personiskās atbildības pārnešana uz kaut kādiem kontroles dienestiem. Ja es braucu jūrā vētrā tiek teikts nevis tas, ka esmu stulbs vai neapdomīgs, bet gan tas, ka atbildīgie dienesti vai laivu noma nav bijuši uzdevumu augstumos un mani palaiduši jūrā vai laicīgi nav izglābuši. Šitā situācija paliek aktuāla arī citur. Pilsonis nopērk SPOT GPS raidītāju, ielien tuksnesī bez ūdens vai kāpj kalnā, neskatoties uz to, ka prognozē sniega vētru, tad nospiež SOS pogu un ērti gaida, ka tūlīt glābs. Un ja neizglābs pareizi/laicīgi, tad iesūdzēs tiesā glābējus. Pie reizes arī visus, kas zināja, kur viņš dodas, bet pietiekoši uzstājīgi neteica, ka tas ir bīstami.

Diemžēl tieši šajā virzienā tiekam (?) virzīti. Arī ar instrukcijām uz mirkroviļņu krāsnīm par kaķu žāvēšanu un veļmašīnām, ka tur nevajadzētu mēģināt notīrīt sasmulējušos zīdaiņus.

Kāds Tev kontroles mehānisms, kā līdz kaut kam tādam vispār var dadomāties. Bērnus var taisīt bez kontroles sākot no 16 gadiem, bet lai nobrauktu ar laivu atļauju vajadzēs - varbūt tomēr otrādi, nešķiet loģiski?
Visbīstamākā vieta pasaulē ir gulta, tur mirst 80% cilvēku - un ko tagad darīt?