DISKUSIJAS

Lai visapkārt nemētātos stikla un plastmasas pudeles, vienīgo izeju redzu depozītsistēmā, kur taras cena vismaz 20 santīmi. Ko iesākt ar tiem cilvēkveidīgajiem, kas vienreizējo šķīvi nevis ieliek ugunskurā, bet pārmet par plecu krūmos - tiešām nezinu.
Mūsu kompānijā, kāpjot laivā, viss, kas sākotnēji ir stikla pudelēs/burkās tiek pārvietots plastmasas traukos - gan drošāk, gan vieglāk, gan sadedzināms. Konservbundžas gan brauc līdz miskastei. Par sūdu neuztraucos - to zilie skarabeji sadarbībā ar mušām pārstrādās pāris dienās, savukārt procesā izlietotais papīrs tiek sadedzināts

Tu ko, gribi atpakaļ? Padomju laiki beigušies!!! Toreiz pudeles maksāja 20 snt jo neattīstītā sssr rūpniecība nemācēja saražot lētas pudeles

Taras cenai mūsdienu pasaulē nav nekāda sakara ar pudeles ražošanas cenu, jo dzērienu ražotājiem šāda sistēma nes tikai zaudējumus. Vislētāk ir bez taras, vienmēr pildīt jaunā iepakojumā, jo savākšanas un mazgāšanas izdevumi ir pietiekoši lieli.
Daudz kur Eiropā (Somija, Vācija it sevišķi) dažu pudeļu tara ir līdz pat 50 eirocentiem gab.

Vispār jau vides ķīmiju apguvušie kolēģi silti iesaka plastmasas šķīvi labāk mest krūmos, nevis dedzināt - ķīmiskās vielas, kas izdalās dedzināšanas procesā (sevišķi pie zemām temperatūrām) apkārtējai videi (t.sk. cilvēkiem) nodara krietni vairāk ļaunuma, nekā no skata neestētiski atkritumi. Galu galā, ja reiz varēji atvest uz upi, tad vari arī aizvest atpakaļ uz pilsētu un izmest konteinerā, no kura atkritumus vai nu noglabās poligonā vai pareizi pārstrādās.

pareizi pārstrādās = sadedzinās vai piebērs ar zemi...

Atšķirību starp sadedzināšanu ugunskurā un sadedzināšanu šim nolūkam paredzētās iekārtās jau laikam pesimisti neredz :) Vēlvienreiz - ja ir iespējams iepakojumu aizvest līdz upei, tad tas ir arī jāatved atpakaļ, nevis jāmet ugunskurā un jālepojas ar to kā ar baigo pakalpojumu dabai.
Atis varētu pastāstīt par vietām pasaulē, kur arī savs sūds maisiņā ir jānes līdzi, un to, kāpēc tas tiek darīts :)

+100 Anetei. Gribēju jau rakstīt, bet viņa uzrakstīja gana solīdi! Ne visu vajag kurināt, tas nekas, ka var nokurināt un it kā nepaliek šmuce aiz tevis, bet paliek kaitējums aiz tevis!
Te ir arī informāciju, kur pasmelties:
http://www.atkritumi.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&region=0&kid=&k=70
Vai jūs to gribat?
Labāk izmantot daudzreiz izmantojamu taru jebkurā gadījumā - to, kuru var pārstrādāt/izmantot atkārtoti, aizvest mājās un ielikt citu produktu!
Veselīgu atpūtu!

Ak tad kāds dedzina sadzīves atkritumus speciāli paredzētās iekātrtās. Gudras gan mums tās skolas tagad. Viss jau it kā pareizi, bet tas naivums... Derētu kāda ekskursija uz Getliņiem un citām "speciālām" vietām atšķirību salīdzināšanai...
PS
Krūmos mest nevajag, bet jauki palasīties. Bieži pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģijām tiek piedēvetas dievišķas īpašības. Ticība liela lieta.

Dedzina gan atkritumus speciāli tam paredzētās vietās. Protams, ne visus. Daļu nededzina nemaz (īpaši PET pudeles), bet pārstrādā tāpat. Protams, tie daudzumi ir salīdzinoši niecīgi, kurus apsaimnieko, ļoti daudz plastmasas patiešām nonāk Getliņos un tiek apbērtas. Bet labāk apbērt Getliņos, nevis Gaujmalā, tādējādi sekmējot ideju par to, ka viss jāiznes.Turklāt nevar noliegt, ka apstrādāto atkritumu % nemitīgi pieaug, arī Vācijā esošo sistēmu sasniedza tikai pārdesmit gadu laikā nevis uzreiz visu maģiski pārstrādāja.

"Krūmos mest nevajag UN DEDZINĀT ARĪ NĒ, bet jauki ..."
Vienalga, vai esam tikuši līdz reālām dedzināšanas krāsnīm un sadzīves atkritumu pienācīgu sadali un pārstrādi, ir jāaudzē mūsu pašu apziņā doma par to, kādā vidē gribam dzīvot. Kamēr nebūs šīs apziņas, tikmēr arī nekas nemainīsies. Kamēr nogrūdīsi to tikai uz instancēm, bet pats zem saukļa "no manis viena paša jau sliktāk nepaliks", cūkosies, tikmēr sēdēsim sū bedrē. Mazliet ir arī labāk, ka visi sū nonāk vienuviet, kaut vai glabājot, nevis izmētāti pa pasauli, kur nu kurais tos ir atstājis!
Ar laiku nāks arī pārstrāde un pilnveidosies. Nekur mēs no tā neaizmuksim!

Tas, ka Getliņos labāk ir pilnīga patiesība :) tas, ka Vācijā labi, arī. Bet pie mums ir tā kā ir pie mums. Ja paskatamies atpakaļ jautājums ir par to vai apsaimniekot vajag vai visi tāpāt "zaļi" un jāizvērš audzināšana tupajiem. Tas, ka daži būs ar mieru vest līdzi tualeti un citi trāpīt plastmasas maisiņā situāciju nemainīs!

Tos, kas te par to apziņu melš, vajadzētu kaut kā apgaismot. Izklausās kā skolas sacerējumā. Ir jāsaprot, ka masu apziņa veidojas apstākļu ietekmē, paaudžu garumā, nereti mērķtiecīgas politikas rezultātā. Politika mēdz būt gudra un mēdz tāda nebūt. Tie, kas veido gudru politiku arī nerodas no skolas sola... un tādas skolas pie mums vēl nav iedibinātas un tādi mērķi pat netiek stādīti.

Studiju laikā vienā no atkritumu apsaimniekošnas priekšmetiem par šito daudz diskutējām. Mācījos Austrumvācijā, kur tikai no 1990.gada bija ieviestas kaut kās šķirošanas/pārstrādes sistēmas. Patiesībā konkrētajā pilsētā (100 000 iedz.) iedzīvotāji tikai sašķiroja, aizveda uz izgāztuvi un visu sagāza kopā, pārstrādes iekārtas bija svaigi palaistas un testēšanas režīmā tikai strādāja un smagi gļukoja. Un diskutējām par pasākuma jēdzību/bezjēdzību. Par visu atbildīgie teica, ka propagandēt šķirošanu, kā arī atkritumu nededzināšanu piemājas dārzā (tas arī tur ir aktuāls, jo izvešana ir dārga) vajag vienmēr un visur un jo vairāk, jo labāk. Intensīvas 10 gadu kampaņas rezultātā šķiroja jau 15-25% vietējo iedzīvotāju un to uzskatīja par labu rezultātu. Paiešot vēl 10 -15 gadi un būšot vēl labāk. Tas pats ASV, jau kopā 60.gadiem nonstopā tiek nacionālajos parkos vietā un nevietā teikts, ka savi mēsli jāsavāc pašam - tā līdz riebumam. Un arī tagad labi ja 80% cilvēku to izdara. Tā, ka atkritumu kultūra neparādās pati masu apziņā, gadu desmitiem kādam ir jādolbī, lai kaut ko nebūt panāktu.

Citāts!
...
«Es teikšu tā: ja dedzināsies [atkritumus], jūsu bērni būs impotenti un homoseksuāli. Tas ir cilvēka izvēlē, sev sagandēt veselību.»
...

Atslēgvārds ir "Gadu desmitiem" un tāpēc, ja problēma ir nobriedusi (teiksim tā - jau iepuvusi) un gadu desmitu rezerves nav, tad apelēšana pie krūmos mešanas vai dedzināšanas kaitīguma ir, protams, gudra lieta, bet, ja nometnes vajag tīras, tad jārīkojas tūlīt un tikpat prasti kā amerikas sporta arēnās, kur vieni nēģeri bārstās ar popkornu un citi nēģeri pēc tam savāc. Risinājumi ne vienmēr ir apziņā un augstajās matērijās, kādreiz vienkārši ir jāveic dažas darbības ar rokām, maisiem u.c. rīkiem. Tas ir darbs un tas ir jāapmaksā. Kas par to atbild un kam tas jāorganizē ir cits jautājums. GNP "muču" versija ir pietiekami debila, lai izceltos šī diskusija, bet pārlikt problēmu uz apziņu un "fujošanu" neapzinīgajiem nav daudz gudrāk. Tas vai tu aiz sevis savāc, netiek ierakstīts pasē, tāpēc lai piedod Gundars un pārējie, bet viņiem individuālos apsaimniekošanas noteikumus neviens netaisīs. Masu tūrisma ietekmes mazināšanai ir gatavas metodes un ar tām arī jāstrādā. Ar audzināšanas metodēm pie tīras Gaujas netiks arī Aguča bērni.

Man gan liekas, ka audzināšana ir vajadzīgs. Kaut vai tāpēc, lai visiem būtu viens viedoklis, kā pareizi atbrīvoties no atkritumiem. Tāpēc, lai iebraucot civilizācijā pēc upes un izmetot plastmasas drazas miskastē varētu uzsist sev uz pleca. Reku Artis ir lepns ar to, ka sadedzinājis plastmasas šķīvjus un izmetis miskastē konservbundžas. Es atkal lepojos, ka daru otrādi. Sadegušas bundžas kādu brīdi slikti izskatās ugunskurā, bet ātri un draudzīgi sarūsēs. Īstenībā mums abiem vajadzētu darīt vienādi un pareizi, lai paši par to varētu lepoties, un tas ir propogandas jautājums.
Ja mērķis ir tīra Gaujmala, tad algots darbaspēks ir vienīgais risinājums.

Tie, kas lasa pamācības un pakļaujas audzināšanai, nav problēmu cēlonis. Problemātisko auditoriju šīs gaudas neskar.

A mēs šito problēmu mākslīgi nepārspīlējam? Lai kāds varētu uzvārīties. Pa Gauju nebraucu. Kur nu vēl nakšņot sertificētā masu apmetnē ! Bettt... cik esmu grozījies pa Siguldu un cēsīm... pat neatceros, ka kādu laivu gaujā būtu manījis. Toties bieži un ilgi esmu bijis gaujmalā Valmierā pavasara un vasaras nedēļas nogalēs. Stundā vidēji garām pabrauc 1 laiva
Atceroties, cik žiperīgi Vides ministrijā attīstīja atkritumu industriju, rodas nelāga asociācijas

Skaitīt naudu citā kabatā ir latviski, tomēr Gundara novērojumiem nav seguma. Vasarā, nedēļas nogalēs pirmskrīzes laikos Līgatnes pārceltuvei papeldēja garām līdz 500 cilv. dienā - novērojumi svārstās, bet GNP veica pat pētījumu, kas šos ciparus var apliecināt. Sezonālās svārstības, protams, piedalās. Oktobrī situācija ir cita.
Es gan nezinu ko Gubdars ar to gribēja teikt, bet baidos, ka viņam tikai nepatīk ka kāds bezdarbnieks varētu saņemt algu par teritoriju uzkopšanu (no kā ir vismaz 2 labumi un tikai viens sliktums - Gundaram nepatīk). Citu segumu neredzu, jo kurš vides ministrijā vispār gribētu tikt pie "lielā" ~10-20K Ls projekta infrastruktūras sakopšanas un atkritumu savākšanai GNP nometnēs, tiešām nav ideju. Pārāk jau nu liels tas projekts izklausās :).

Gundar,Tu nepārzini apskatāmo jautājumu un tāpēc šeit nodarbojies ar bezjēdzīgu babelēšanu,mēģini iedziļināties Campo tektajā.