Nu pie visām problēmām,kaws bija - cūcībām,zagšanām,laupīšanām klāt vēl naudas kāšana.
Paliks divi varianti - GNP posmu vairs nebraukt un ar to arī pirkstus būs spiesti sūkāt jaunizceptie ,it kā apmešanās vietu apsaimniekotāji ,kārtības ievedēji.Redzēs cik ilgi?
- otrs,nu ja brauks nezinīši ,vai ārzemnieki,vai biezie(kam patiesībā jau šis tūrisma veids neinteresē) tiks novilkta āda pār acīm un līdz ar to vēl zaudēs aktīvais,manā uztverē , ne gluži nabadzīgo , bet to ,kas var atļauties tikai šādu veidu tūrisms.
Saprotams , ka nepieciešama kārtība , tās uzturēšana ,bet nu jau tiek pašu tauta dzīta izmisumā.
Man citas zemes nevag , jo man ir Gaujmala...
BET PIEDODIET ŠĀDU GAUJMALU VAIRS NEGRIBAS I REDZĒT.
Ģimeņu ūdenstūristu klubs ar 35 gadu pieredzi "Rostrs"
DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Kas ir ar šito? (Gauja par maksu)
Pašu tautas vislielāko cūcību arī rada.Man arī ir līdzīga pieredze un tā saka,ka šitā turpināt nedrīkst.Nav biezo un plāno,uz upes laivā visi ir vienādi.
Ilze, kas tā par pieticību?! Šito lažu atcelt ir 10 reizes vieglāk, nekā Daugavas kanālu. Mierīgi varam savākties DAPā vai Lielrīgas RVP. Atnāks Pīlāts (aizdomas, ka tieši viņš ir galvenais "speciālists" šajā lietā), Urtāns (pastāstīs, kāpēc tas nosprāga Salacā), VAKs un vēl rinda lietpratēju, kuriem nav žēl, ka cilvēki braukā pa upēm... Ja ir liels entuziasms, varam sākt jau šo WE Plieņciemā. Tur notiek VAK saiets, kur var ļoti labi bīdīt tādas lietas
Bet atstāt šito lietu nevajadzētu. Jo nevaram zināt, kas būs tālāk.
Man it kā pofig, ka Gaujā dažās vietās nevar izkāpt, nemaz netaisos
Bet atstāt šito lietu nevajadzētu. Jo nevaram zināt, kas būs tālāk.
Man it kā pofig, ka Gaujā dažās vietās nevar izkāpt, nemaz netaisos
Neesmu pieticīga par "lažas" atcelšanu, man ir skaidrs, kā tam juridiski-tehniski būtu jānotiek un ir liela ticība, ka to panākt arī izdosies bez visādām DAP, kas jau neies savas kļūdas atzīt. Viss jau ir procesā.:)
BET tas ir tikai vienkāršākais solis, jo lažas atcelšana pati par sevi mēslošanas u.c. GNP problēmas neatrisinās, kārtību neieviesīs un kā jau teica Vanags, par to jau ir runāts gadiem, bet GNP neklausās un negrib klausīties...
BET tas ir tikai vienkāršākais solis, jo lažas atcelšana pati par sevi mēslošanas u.c. GNP problēmas neatrisinās, kārtību neieviesīs un kā jau teica Vanags, par to jau ir runāts gadiem, bet GNP neklausās un negrib klausīties...
Ievietoju pirms 4 gadiem GNP iesniegto dokumentu.Nekas nav mainījies,ir noticis tas ko varēja prognozēt.
Ieteikumi komerciālā ūdenstūrisma attīstībai GNP teritorijā.
1.Esošās situācijas novērtējums
Poitiīvie faktori:
1.Pietiekoši kvalitatīvs, savstarpēji daļēji konkurējošu firmu, laivu nomas un citu pakalpojumu piedāvājums.
2.Latvijas tirgū ir labs visa veida laivu un cita, ar ūdenstūrismu saistīta, inventāra piedāvājums. Inventārs tiek ražots gan Latvijā gan ievests no ārzemēm.
3.Laivošanas tradīcijas, kuras daļēji atrisina kadru problēmas, kā arī veido apkalpojamo klientu bāzi.
GNP ir gandrīz vienīgā teritorija Latvijā, kur pie upes tiek uzturēta kaut kāda kārtība, citur stāvoklis ir vēl briesmīgāks. Ir zināmi tikai atsevišķi pozitīvi izņēmumi, proti, Mazsalaca, Sarkanās klintis pie Salacas.
Trūkumi:
1.Valstī nav skaidras stratēģijas un kārtības kā apsaimniekot upes. Nav pateikts, kuras upes un kādā veidā tiek pasludinātas par pārdodamu tūrisma produktu un kuras dabas aizsardzības vai citu apsvērumu dēļ tiek aizsargātas no tūristiem un saglabātas nākamajām paaudzēm. Parasti attīstītajā pasaulē tiek meklēts vidusceļš. Šim vidusceļam jābūt skaidri definētam, lai sportistu valodā runājot, spēles laukums būtu skaidri pārredzams un darbībai tajā visiem iesaistītajiem tiktu noteikti saprotami noteikumi. Pasaulē šādas situācijas definēšanai ir liela pieredze un šeit velosipēds nav jāizdomā.
2.Gaujas nacionālā parka faktors
GNP apsaimniekotajās apmetnēsstāvoklis, neskatoties, ka citur ir vēl sliktāk, ir katastrofāls jo:
- daudzām apmetnēm no upes nevar normāli piekļūt;
- nav normālu tualešu, tajās kurās ir, savas vajadzības var nokārtot tikai tūristi ar PSRS laiku rūdījumu. Šādas tualetes viennozīmīgi grauj valsts prestižu;
- nav dzeramā ūdens;
- notiek tūristu apzagšana un aplaupīšana;
- nav malkas;
- tīrība apmetnēs ir tikai īsu laiku pēc apkopšanas, mītējums ap un iekš tualetes ir pastāvīgs;
- daudzas apmetnes kļuvušas par dzeršanas un orģiju vietām.
GNP par nodokļu maksātāju naudu sniedz bezmaksas zema komforta konkurētnespējīgu pakalpojumu. Rezultāts šādai darbībai ir šāds:
Netiek izmantots Gaujas kā eksporta preces potenciāls.
Patiesais stāvoklis dzīvē neatbilst reklāmai, var reklamēt kā gribi, ja dzīvē ir mēslu kaudze, tad rezultāts ir viens...
Tūristi slikto informāciju izplata pasaulē (zagšana, laupīšana!).
Tiek kropļots tirgus, maksas pakalpojumu sniedzēji saskaras ar nevienlīdzīgu konkurenci.
Tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda šādas situācijas uzturēšanai, naudas apguvēji nav ieinteresēti veikt kādas progresīvas izmaiņas.
Uzņēmējiem no šādas valsts, it kā “labdarības” rodas tikai kaitējums, pretēji, kā to jebkurā iespējamā situācija sludina GNP ideologi, proti, ka ūdenstūrisma pakalpojumus sniedzošās firmas “parazitē” uz GNP un pastarpināti valsts rēķina. Nav uz kā “parazitēt”.
Loģiski, ka šie skarbie izteikumi neattiecas uz GNP darbību kopumā, bet gan uz ūdenstūrisma sfēru, kurā ilgstoši valda īpaši smaga stagnācija. Tas, kas bija prograsīvs GNP sākuma periodā, šobrīd dod pilnīgi pretēju efektu. Jānāk jauniem cilvēkiem un lietas jāsakārto.
Ierosinājumi – rīcības programma nākotnei.
GNP uzskata, ka ūdenstūrisms Gaujā ir jāattīsta vai vismaz jāregulē, mums, pakalpojumu sniedzējiem un GNP darbiniekiem jākļūst vismaz par partneriem šajā darbībā.
Ir jāatzīst, ka patreizējjais apsaimniekošanas modelis ir bankrotējis. Neuzskatu savu programmu par kaut ko pilnīgu un absolūtu, tajā pašā laikā tajā apkopota ilgu gadu personīgā pieredze darbojoties Latvijā kā arī novērojumi citās valstīs.
Ja publiski tiek deklarēts, ka Gauja tiks reklamēta un pārdota kā Latvijas tūrisma eksporta prece es sagaidu šādus pasākumus:
1)Tiek veikta cik vien iespējams pilnīga laivotāju uzskaite. Izmantojot internetu un videokameras to var izdarīt elementāri un absolūti precīzi. Pēc tam kopīgi ieinteresētajām pusēm jāizstrādā noteikumi, kuri tūristiem un viņu apkalpojošām firmām jāievēro. Šajos noteikumos obligāti jānosaka un, ja nepieciešams, jālimitē:
startu skaits sezonā
startu skaits dienā konkrētajās vietās, piemēram, Cēsis, Līgatne, Valmiera
jānosaka tehniskās un drošības prasības, kuras tiek izvirzītas apkalpojošām firmām, lai viņu sniegtais pakalpojums būtu drošs un kvalitatīvs
pret pašdarbīgajiem tūristiem jāizvirza tādas pašas prasības kā pret firmām, ar iespēju veikt atbilstošu kontroli (ka uz ceļiem).
2) Jāveic stingra, bet ne cilvēkus nīstoša kontrole.
Laivošanai populārākajās upēs, tādās kā Gauja jābūt licenzētai, kas jānostiprina likumdošanā.
Ir jāmaksā tikai par to vien, ka pa Gauju tiek braukts. Latvijas valstij ir tiesības un pienākums šādu maksu prasīt, jo Gauja kā upe ir kvalitatīvs Eiropas mēroga tūrisma objekts, kurš diemžēl tiek netalantīgi apsaimniekots. Mums Latviešiem pasaulē neko par brīvu nedod.
Jārada situācija, īpaši pēc iestāšanās ES, lai nevienam ļaunākajos sapņos nerādītos iespēja laivot pa Gauju nevienam neko nemaksājot.
Pašvaldībām būtiskākajās maršrutu sākuma un beigu vietās, tadās kā Valmiera, Cēsis, Līgatne, Sigulda, jāatvēl zeme laivu iebraukšanas un izbrauksanas vietu, kontroles posteņu ierīkošanai. Šo vietu apsaimniekošanai katrā konkrētā gadījumā un vietā iespējams atrast labāko modeli. Valstij vai pastarpināti pašvaldībām jāpatur iespēja regulēt šo vietu funkcionēšanu. Pilnībā atdod privātās rokās šīs vietas nedrīkst, jo galvenais ir nodrošināt šo posteņu darbību sabiedrības interesēs. Privātais īpašums vienmēr ir pakļauts neparedzamām kolīzijām. Vienlaicīgi valstij un pašvaldībām jānes sava daļa atbildības.
Ir jāmaina priekštati par to kādai jāizskatās laivu piestātnei. Modernās tehnoloģijas šodien ļauj atrast dabai nekaitīgus risinājumus, Tas ir īpaši svarīgi, ja vienlaicīgi jāuzņem daudz cilvēku. Šobrīd ir neskaitāmas situācijas, kad ierēdnis likuma vārdā it kā sargā dabu, bet patiesībā tai kaitē. Ir jābūt pilnīgi aklam un aprobežotam, lai uzskatītu, ka Jāņa Makara kempings Siguldā vai Jura Žagara kempings Cēsīs ir dabai kaitīgāks par jebkuru GNP bezsaimnieka apmetni Gaujas krastos.
Lielajās apmetnes kā Cēsīs, Siguldā, Līgatnē jābūt iespējām:
- veikt zemes darbus iekapšanas izkāpšanas vietu izveidošanai;
- celt stacionāras apkalpes ēkas un nojumes;
- Izveidot piebraucamu ceļu līdz pašai upei
- iebūvēt tualetes ar skalojamo karti, jo attīrīšanas ietaišu brīve šobrīd ir elementāra. Tas iespējams arī applūstošajā zonā;
- Izveidot ūdensapgādes un elektroapgādes sistēmu;
- Izveidot stāvlaukumu vismaz 30 automašīnu novērošanai.
GNP un vides pārvalde nedrīkst būt pozīcijā, kad tā visu aizliedz. Ir skaidri jāpasaka ko un kādā veidā darīt drīkst. Ja šīs organizācijas pasaka, ka darīt neko nedrīkst, tad jāsaprot, ka spēle ir beigusies, vienīgi kādam vajadzētu nest atbildību par graujošajām negatīvajām sekām, kuras nav grūti prognozēt un ir jau labi redzamas šobrīd.
Apmetņu uzturēšanu mazāk stratēģiskās vietās pagaidām jāturpina dotēt kā līdz šim. Tajā pašā laikā katrai apmetnei jaatrod saimnieks kuram jāmaksā par to, ka viņš šo apmetni, pamatojoties uz izvirzītajiem noteikumiem, uztur. Papildus apsaimniekotājam jābūt tiesībām ņemt maksu no tūristiem. Vispareizāk apmetnes būtu izīrēt, lai netiktu zaudēta kontrole, ja īres līguma noteikumi netiek pildīti. Lai noskaidrotu patieso cenu, cik būtu jāmaksā, lai kāds ņemtu apmetni apsaimniekošānā kādu no apmetnēm vajag izsolīt iepriekš sagatavojot precīzu īres līgumu, lai interesenti zina par ko ir runa.
Nobeigumā
1)Es pieļauju, ka tiks pieņemts lēmums ūdenstūrismu GNP ar visiem iespējamiem paņēmieniem izskaust kā kaitīgu nodarbi dabai. Zināmā mēra es kā zemes īpašnieks Gaujas krastā šādu lēmumu atbalstu, lai gan esmu stingri limitēta un organizēta ūdenstūrisma piekritējs GNP.
Ja tiek pieņemts šāds lēmums, tad nevajag mānīt cilvēkus un izstrādāt projektus kā, piemēram, “Deviņas upes Vidzemē”. Tad naudu vajag ieguldīt ūdenstūrisma radīto kaitīgo seku likvidēšanā, kuras neapšaubāmi ir.
2) Mēs ūdenstūrisma pakalpojuma sniedzēji ilgstoši nodarbojamies ar legālu uzņēmējdarbību, mēs nepārdodam ne narkotikas ne ieročus, pat ne alkoholu, mēs pārdodam cilvēkam pozitīvas emocijas un sajūtas . Tāpēc mēs neesam ieinteresēti postīt un noplucināt dabu. Mes šeit neesam ieradušies ne no Penzas vai Telavivas, mēs pie Gaujas esam uzauguši un vairumā gadījumu pie tās pavadījuši savu darba mūžu, tāpēc nevajadzētu katru mūsu ideju uzskatīt par naudas kāsēju kaitniecisku iegribu kā tas notiek šobrīd.
Valdis Vanags
29.11.06.
Ieteikumi komerciālā ūdenstūrisma attīstībai GNP teritorijā.
1.Esošās situācijas novērtējums
Poitiīvie faktori:
1.Pietiekoši kvalitatīvs, savstarpēji daļēji konkurējošu firmu, laivu nomas un citu pakalpojumu piedāvājums.
2.Latvijas tirgū ir labs visa veida laivu un cita, ar ūdenstūrismu saistīta, inventāra piedāvājums. Inventārs tiek ražots gan Latvijā gan ievests no ārzemēm.
3.Laivošanas tradīcijas, kuras daļēji atrisina kadru problēmas, kā arī veido apkalpojamo klientu bāzi.
GNP ir gandrīz vienīgā teritorija Latvijā, kur pie upes tiek uzturēta kaut kāda kārtība, citur stāvoklis ir vēl briesmīgāks. Ir zināmi tikai atsevišķi pozitīvi izņēmumi, proti, Mazsalaca, Sarkanās klintis pie Salacas.
Trūkumi:
1.Valstī nav skaidras stratēģijas un kārtības kā apsaimniekot upes. Nav pateikts, kuras upes un kādā veidā tiek pasludinātas par pārdodamu tūrisma produktu un kuras dabas aizsardzības vai citu apsvērumu dēļ tiek aizsargātas no tūristiem un saglabātas nākamajām paaudzēm. Parasti attīstītajā pasaulē tiek meklēts vidusceļš. Šim vidusceļam jābūt skaidri definētam, lai sportistu valodā runājot, spēles laukums būtu skaidri pārredzams un darbībai tajā visiem iesaistītajiem tiktu noteikti saprotami noteikumi. Pasaulē šādas situācijas definēšanai ir liela pieredze un šeit velosipēds nav jāizdomā.
2.Gaujas nacionālā parka faktors
GNP apsaimniekotajās apmetnēsstāvoklis, neskatoties, ka citur ir vēl sliktāk, ir katastrofāls jo:
- daudzām apmetnēm no upes nevar normāli piekļūt;
- nav normālu tualešu, tajās kurās ir, savas vajadzības var nokārtot tikai tūristi ar PSRS laiku rūdījumu. Šādas tualetes viennozīmīgi grauj valsts prestižu;
- nav dzeramā ūdens;
- notiek tūristu apzagšana un aplaupīšana;
- nav malkas;
- tīrība apmetnēs ir tikai īsu laiku pēc apkopšanas, mītējums ap un iekš tualetes ir pastāvīgs;
- daudzas apmetnes kļuvušas par dzeršanas un orģiju vietām.
GNP par nodokļu maksātāju naudu sniedz bezmaksas zema komforta konkurētnespējīgu pakalpojumu. Rezultāts šādai darbībai ir šāds:
Netiek izmantots Gaujas kā eksporta preces potenciāls.
Patiesais stāvoklis dzīvē neatbilst reklāmai, var reklamēt kā gribi, ja dzīvē ir mēslu kaudze, tad rezultāts ir viens...
Tūristi slikto informāciju izplata pasaulē (zagšana, laupīšana!).
Tiek kropļots tirgus, maksas pakalpojumu sniedzēji saskaras ar nevienlīdzīgu konkurenci.
Tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda šādas situācijas uzturēšanai, naudas apguvēji nav ieinteresēti veikt kādas progresīvas izmaiņas.
Uzņēmējiem no šādas valsts, it kā “labdarības” rodas tikai kaitējums, pretēji, kā to jebkurā iespējamā situācija sludina GNP ideologi, proti, ka ūdenstūrisma pakalpojumus sniedzošās firmas “parazitē” uz GNP un pastarpināti valsts rēķina. Nav uz kā “parazitēt”.
Loģiski, ka šie skarbie izteikumi neattiecas uz GNP darbību kopumā, bet gan uz ūdenstūrisma sfēru, kurā ilgstoši valda īpaši smaga stagnācija. Tas, kas bija prograsīvs GNP sākuma periodā, šobrīd dod pilnīgi pretēju efektu. Jānāk jauniem cilvēkiem un lietas jāsakārto.
Ierosinājumi – rīcības programma nākotnei.
GNP uzskata, ka ūdenstūrisms Gaujā ir jāattīsta vai vismaz jāregulē, mums, pakalpojumu sniedzējiem un GNP darbiniekiem jākļūst vismaz par partneriem šajā darbībā.
Ir jāatzīst, ka patreizējjais apsaimniekošanas modelis ir bankrotējis. Neuzskatu savu programmu par kaut ko pilnīgu un absolūtu, tajā pašā laikā tajā apkopota ilgu gadu personīgā pieredze darbojoties Latvijā kā arī novērojumi citās valstīs.
Ja publiski tiek deklarēts, ka Gauja tiks reklamēta un pārdota kā Latvijas tūrisma eksporta prece es sagaidu šādus pasākumus:
1)Tiek veikta cik vien iespējams pilnīga laivotāju uzskaite. Izmantojot internetu un videokameras to var izdarīt elementāri un absolūti precīzi. Pēc tam kopīgi ieinteresētajām pusēm jāizstrādā noteikumi, kuri tūristiem un viņu apkalpojošām firmām jāievēro. Šajos noteikumos obligāti jānosaka un, ja nepieciešams, jālimitē:
startu skaits sezonā
startu skaits dienā konkrētajās vietās, piemēram, Cēsis, Līgatne, Valmiera
jānosaka tehniskās un drošības prasības, kuras tiek izvirzītas apkalpojošām firmām, lai viņu sniegtais pakalpojums būtu drošs un kvalitatīvs
pret pašdarbīgajiem tūristiem jāizvirza tādas pašas prasības kā pret firmām, ar iespēju veikt atbilstošu kontroli (ka uz ceļiem).
2) Jāveic stingra, bet ne cilvēkus nīstoša kontrole.
Laivošanai populārākajās upēs, tādās kā Gauja jābūt licenzētai, kas jānostiprina likumdošanā.
Ir jāmaksā tikai par to vien, ka pa Gauju tiek braukts. Latvijas valstij ir tiesības un pienākums šādu maksu prasīt, jo Gauja kā upe ir kvalitatīvs Eiropas mēroga tūrisma objekts, kurš diemžēl tiek netalantīgi apsaimniekots. Mums Latviešiem pasaulē neko par brīvu nedod.
Jārada situācija, īpaši pēc iestāšanās ES, lai nevienam ļaunākajos sapņos nerādītos iespēja laivot pa Gauju nevienam neko nemaksājot.
Pašvaldībām būtiskākajās maršrutu sākuma un beigu vietās, tadās kā Valmiera, Cēsis, Līgatne, Sigulda, jāatvēl zeme laivu iebraukšanas un izbrauksanas vietu, kontroles posteņu ierīkošanai. Šo vietu apsaimniekošanai katrā konkrētā gadījumā un vietā iespējams atrast labāko modeli. Valstij vai pastarpināti pašvaldībām jāpatur iespēja regulēt šo vietu funkcionēšanu. Pilnībā atdod privātās rokās šīs vietas nedrīkst, jo galvenais ir nodrošināt šo posteņu darbību sabiedrības interesēs. Privātais īpašums vienmēr ir pakļauts neparedzamām kolīzijām. Vienlaicīgi valstij un pašvaldībām jānes sava daļa atbildības.
Ir jāmaina priekštati par to kādai jāizskatās laivu piestātnei. Modernās tehnoloģijas šodien ļauj atrast dabai nekaitīgus risinājumus, Tas ir īpaši svarīgi, ja vienlaicīgi jāuzņem daudz cilvēku. Šobrīd ir neskaitāmas situācijas, kad ierēdnis likuma vārdā it kā sargā dabu, bet patiesībā tai kaitē. Ir jābūt pilnīgi aklam un aprobežotam, lai uzskatītu, ka Jāņa Makara kempings Siguldā vai Jura Žagara kempings Cēsīs ir dabai kaitīgāks par jebkuru GNP bezsaimnieka apmetni Gaujas krastos.
Lielajās apmetnes kā Cēsīs, Siguldā, Līgatnē jābūt iespējām:
- veikt zemes darbus iekapšanas izkāpšanas vietu izveidošanai;
- celt stacionāras apkalpes ēkas un nojumes;
- Izveidot piebraucamu ceļu līdz pašai upei
- iebūvēt tualetes ar skalojamo karti, jo attīrīšanas ietaišu brīve šobrīd ir elementāra. Tas iespējams arī applūstošajā zonā;
- Izveidot ūdensapgādes un elektroapgādes sistēmu;
- Izveidot stāvlaukumu vismaz 30 automašīnu novērošanai.
GNP un vides pārvalde nedrīkst būt pozīcijā, kad tā visu aizliedz. Ir skaidri jāpasaka ko un kādā veidā darīt drīkst. Ja šīs organizācijas pasaka, ka darīt neko nedrīkst, tad jāsaprot, ka spēle ir beigusies, vienīgi kādam vajadzētu nest atbildību par graujošajām negatīvajām sekām, kuras nav grūti prognozēt un ir jau labi redzamas šobrīd.
Apmetņu uzturēšanu mazāk stratēģiskās vietās pagaidām jāturpina dotēt kā līdz šim. Tajā pašā laikā katrai apmetnei jaatrod saimnieks kuram jāmaksā par to, ka viņš šo apmetni, pamatojoties uz izvirzītajiem noteikumiem, uztur. Papildus apsaimniekotājam jābūt tiesībām ņemt maksu no tūristiem. Vispareizāk apmetnes būtu izīrēt, lai netiktu zaudēta kontrole, ja īres līguma noteikumi netiek pildīti. Lai noskaidrotu patieso cenu, cik būtu jāmaksā, lai kāds ņemtu apmetni apsaimniekošānā kādu no apmetnēm vajag izsolīt iepriekš sagatavojot precīzu īres līgumu, lai interesenti zina par ko ir runa.
Nobeigumā
1)Es pieļauju, ka tiks pieņemts lēmums ūdenstūrismu GNP ar visiem iespējamiem paņēmieniem izskaust kā kaitīgu nodarbi dabai. Zināmā mēra es kā zemes īpašnieks Gaujas krastā šādu lēmumu atbalstu, lai gan esmu stingri limitēta un organizēta ūdenstūrisma piekritējs GNP.
Ja tiek pieņemts šāds lēmums, tad nevajag mānīt cilvēkus un izstrādāt projektus kā, piemēram, “Deviņas upes Vidzemē”. Tad naudu vajag ieguldīt ūdenstūrisma radīto kaitīgo seku likvidēšanā, kuras neapšaubāmi ir.
2) Mēs ūdenstūrisma pakalpojuma sniedzēji ilgstoši nodarbojamies ar legālu uzņēmējdarbību, mēs nepārdodam ne narkotikas ne ieročus, pat ne alkoholu, mēs pārdodam cilvēkam pozitīvas emocijas un sajūtas . Tāpēc mēs neesam ieinteresēti postīt un noplucināt dabu. Mes šeit neesam ieradušies ne no Penzas vai Telavivas, mēs pie Gaujas esam uzauguši un vairumā gadījumu pie tās pavadījuši savu darba mūžu, tāpēc nevajadzētu katru mūsu ideju uzskatīt par naudas kāsēju kaitniecisku iegribu kā tas notiek šobrīd.
Valdis Vanags
29.11.06.
Nu, kā gribi:) Es piedāvāju tradicionālo vides aizsardzības plānu ĪADT. Nešaubos, ka ir arī citi (arī Tavējais) varianti. GNP nevis negrib, bet nevar klausīties. Kā parasti, resursi...
Vai tad nepielec, ka nekādi īpašie un speciālie aizsardzības noteikumi nestrādā tāpat kā parastie, vienkārši nestrādā! Tāpat kā tad kad ceļu uzturētājiem administrācijas būda rūc bet naudas benzīnam ko liet greideros nav... tā ir pierastā - parastā homosovjeticus puse, bet ir arī otra - slodze šajā vietā uz vidi ir tāda, ka IR JĀATĻAUJ un pat jāpieprasa konkrētas infrastruktūras iekārtošana un uzturēšana un nevis jāaizliedz vēl tas, tas un šitas arī un tā līdz kamēr pied...ās eglītes var saost no otra krasta un tad jāizdara secinājums, ka jāaizliedz arī uz krūmiem iet! Tur jau tā bēda, ka pāri bļodas malai neredz tie, kuriem tā ir profesija - ja ne izdomāt, tad vismaz saprast to kā tas notiek citur pasaulē. Par vides ministru Latvijā derētu kādu celtnieku - kanalizācijas un ventilācijas speciālistu, vismaz būtu kāda jēga.
Jā, Gundar, resursi ir standarta arguments kā pamatot nekā nedarīšanu, arī diemžēl- nedomāšanu un stulbumu.
Izlasīju Valda rakstu un varu tikai piekrist.
GNP uz paplātes ir pasniegtas idejas, ko vajag apkopot un ar GNP laipnu gādību palaist darbībā. Pirms 2 gadiem bija ES projekts, kura ietvaros daudz ko no tā varēja izdarīt. Diez vai no GNP un valsts šo ideju realizēšana, saprātīga privātā potenciāla piesaistīša, dabā prasītu īpaši lielākus līdzekļus nekā šobrīd. Prasītu tikai vairāk pakustināt smadzenes.
Diemžēl ne tikai šajā gadījumā, bet arī daudzos citos, kad runa ir gājusi par "dabas aizsardzību", DAP, RVP utt. kompetentās iestādes to ir traktējusi kā "mums jāsargā daba, tāpēc aizliedzam". Pareizi, atļauts ir tikai tas, ko izdomā valsts, viss pārējais, jebkura privātā iniciatīva ir nosodāma un norokama jau pašos pamatos.
Izlasīju Valda rakstu un varu tikai piekrist.
GNP uz paplātes ir pasniegtas idejas, ko vajag apkopot un ar GNP laipnu gādību palaist darbībā. Pirms 2 gadiem bija ES projekts, kura ietvaros daudz ko no tā varēja izdarīt. Diez vai no GNP un valsts šo ideju realizēšana, saprātīga privātā potenciāla piesaistīša, dabā prasītu īpaši lielākus līdzekļus nekā šobrīd. Prasītu tikai vairāk pakustināt smadzenes.
Diemžēl ne tikai šajā gadījumā, bet arī daudzos citos, kad runa ir gājusi par "dabas aizsardzību", DAP, RVP utt. kompetentās iestādes to ir traktējusi kā "mums jāsargā daba, tāpēc aizliedzam". Pareizi, atļauts ir tikai tas, ko izdomā valsts, viss pārējais, jebkura privātā iniciatīva ir nosodāma un norokama jau pašos pamatos.
Jo vairāk lasu, jo vairāk savā naivumā topu pārsteigta....
"Ekotūrisma bāzes infrastruktūras
izveide Gaujas senielejā - NATURA 2000 teritorijā
I kārta Murjāņi - Līgatne"
http://komitejas.esfondi.lv/eraf/Dokumenti/Vad%C4%ABbas%20komitejas%20saska%C5%86otie%20(apstiprin%C4%81tie)%20dokumenti/VidM%20nacion%C4%81l%C4%81%20programma%201.1.6/Projekti/Pieteikuma%20forma%20GNP%20taku%20projekts%20gala.doc
"Projekta vajadzībām paredzēta zemes iegāde sekojošu ekotūrisma infrastruktūras objektu izveidei: Līgatnes dabas izziņas parka tūrisma takas ( 9,5 km), ainavu autoceļš (5,1 km), putnu un dzīvnieku novērošanas skatu vietas (5 gab.) un apmetne „Bērzi”."
Izveidotās Ekotūrisma bāzes infrastruktūras Gaujas senielejā uzturēšanas NATURA 2000 teritorijā izmaksas paredzēts segt no valsts budžeta iestādes – Gaujas Nacionālā parka administrācijas budžeta.
Nopirktā apmetne "Bērzi" ir viena iekārtotajām no apmetnēm, kas tagad ir atdota lietošanā privātajam subjektam, jo naudas taču nav...
"Ekotūrisma bāzes infrastruktūras
izveide Gaujas senielejā - NATURA 2000 teritorijā
I kārta Murjāņi - Līgatne"
http://komitejas.esfondi.lv/eraf/Dokumenti/Vad%C4%ABbas%20komitejas%20saska%C5%86otie%20(apstiprin%C4%81tie)%20dokumenti/VidM%20nacion%C4%81l%C4%81%20programma%201.1.6/Projekti/Pieteikuma%20forma%20GNP%20taku%20projekts%20gala.doc
"Projekta vajadzībām paredzēta zemes iegāde sekojošu ekotūrisma infrastruktūras objektu izveidei: Līgatnes dabas izziņas parka tūrisma takas ( 9,5 km), ainavu autoceļš (5,1 km), putnu un dzīvnieku novērošanas skatu vietas (5 gab.) un apmetne „Bērzi”."
Izveidotās Ekotūrisma bāzes infrastruktūras Gaujas senielejā uzturēšanas NATURA 2000 teritorijā izmaksas paredzēts segt no valsts budžeta iestādes – Gaujas Nacionālā parka administrācijas budžeta.
Nopirktā apmetne "Bērzi" ir viena iekārtotajām no apmetnēm, kas tagad ir atdota lietošanā privātajam subjektam, jo naudas taču nav...
...kuras upes un kādā veidā tiek pasludinātas par pārdodamu tūrisma produktu un kuras dabas aizsardzības vai citu apsvērumu dēļ tiek aizsargātas no tūristiem un saglabātas nākamajām paaudzēm...
Valdi, es ar saviem bērniem ar prieku slēpoju Baiļos. Forši:)
Bet nudien negribētu prasīt Tev, vai kādam citam ķēmam, atļauju pavizināties pa Gauju, vai citām upēm
Valdi, es ar saviem bērniem ar prieku slēpoju Baiļos. Forši:)
Bet nudien negribētu prasīt Tev, vai kādam citam ķēmam, atļauju pavizināties pa Gauju, vai citām upēm
Gundar, ko tad Tu ierosini?
Hei jauks Topiks sestdienas rītam :)
... man jau liekas ka īstenībā normāls process ... mums tak neliekas dīvains ka par slēpošanas pacēlāju mums kāds paprasa naudu... un mēs visi slēpojam :) un tā ir ar ntajām lietām ... un tā ir jābūt arī ar laivošanu saistītu infrastruktūras izmantošanu, tas būtu tikai normāli ... .
Cita lieta protams kā notiek procesi Latvijā ... un tā jau ir cita mūsu visu kopīga sāpe - bet no tā jau nepaliek mūsu dzīve drūmāka:)
... man jau liekas ka īstenībā normāls process ... mums tak neliekas dīvains ka par slēpošanas pacēlāju mums kāds paprasa naudu... un mēs visi slēpojam :) un tā ir ar ntajām lietām ... un tā ir jābūt arī ar laivošanu saistītu infrastruktūras izmantošanu, tas būtu tikai normāli ... .
Cita lieta protams kā notiek procesi Latvijā ... un tā jau ir cita mūsu visu kopīga sāpe - bet no tā jau nepaliek mūsu dzīve drūmāka:)
Nu, nezinu, kā citi, bet es nejūtos vainīgs, kad elpoju svaigu gaisu. Ati, Tu vari meklēt kādu, kam par šo pakalpojumu samaksāt, es netaisos.
Paldies Dievam, upes vismaz pagaidām Latvijā ir publiskie ūdeņi, un par privātiem dabas parkiem vēl neesmu dzirdējis. Respektīvi, valsts uzdevums būtu nodrošināt to publisku pieejamību neatkarīgi no maksātspējas. Jeb varbūt te visi domā, tikai kautrējās skaļi pateikt, ka plikadīdām nav ko pa upēm vazāties?:(
Ko darīt? Vispirms jānāk kopā, un jārunā. Ko grib campo, baiļi vai mučas, ir skaidrs. Bet ko grib Latvijas ūdenstūristi? Un kas tie tādi vispār ir? LRŪF mērķi ir raftinga čempionāts, un mači Latvijā dažos burbuļos. LKŪS uztaisa NK, un viņiem pietiek. Par braukšanu pa Latvijas upēm kā sistēmu, nevis epizodisku dažu latu nopelnīšanu vēl neesmu dzirdējis
Paldies Dievam, upes vismaz pagaidām Latvijā ir publiskie ūdeņi, un par privātiem dabas parkiem vēl neesmu dzirdējis. Respektīvi, valsts uzdevums būtu nodrošināt to publisku pieejamību neatkarīgi no maksātspējas. Jeb varbūt te visi domā, tikai kautrējās skaļi pateikt, ka plikadīdām nav ko pa upēm vazāties?:(
Ko darīt? Vispirms jānāk kopā, un jārunā. Ko grib campo, baiļi vai mučas, ir skaidrs. Bet ko grib Latvijas ūdenstūristi? Un kas tie tādi vispār ir? LRŪF mērķi ir raftinga čempionāts, un mači Latvijā dažos burbuļos. LKŪS uztaisa NK, un viņiem pietiek. Par braukšanu pa Latvijas upēm kā sistēmu, nevis epizodisku dažu latu nopelnīšanu vēl neesmu dzirdējis
Izskatās, ka drīzumā arī par veloceliņu lietošanu būs jāmaksā..
Gndar.Tā makšāšana kādam ķēmam ir psiholoģiska problēma.Es to pārvārēju pirms gadiem 10.Nesen ASV samaksāju par trekinga atļauju.Es jau tos amerikāņus arī drusku uzskatu par ķēmiem,bet labi atpūtos un sistēma un kārtība mani apmierināja.Redzi ķēmi no Mučām,Žagarkalna,Baiļiem u.c. netaisās kasēt naudu par braukšanu pa upi, viņi to nemaz nevar izdarīt.Valsts ir Gauju nodevusi GNP pārraudzībā un viņus ir jāpiespiež to darīt pienācīgi,jo citādi arī mēs visi kļūstam par tiem ķēmiem ,kuri nejēdz saimniekot savā zemē.Es gan uz vecumu sāku atbalstīt Mesnera principu ,ka mana valsts esmu es pats un mans karogs ir mans kabatslakats.
Gundar,lūdzu atvaino par pareizrakstības kļūdu.
Vēl par Mučām.GNP atkratījās no pienākumiem un viss.Tā kā GNP Mučām neko nemaksā,loģiska kontrole ir zaudēta,tālākais ir stihijas varā.Mučas ir ieņēmušas teritoriju un bez atdeves tur naudu iekšā neguldīs.Tā kā ar apmetnes vietu kā tādu nopelnīt nevar,to es puslīdz droši zinu,tiks meklēti varianti,kādi,to rādīs laiks.
Vēl par Mučām.GNP atkratījās no pienākumiem un viss.Tā kā GNP Mučām neko nemaksā,loģiska kontrole ir zaudēta,tālākais ir stihijas varā.Mučas ir ieņēmušas teritoriju un bez atdeves tur naudu iekšā neguldīs.Tā kā ar apmetnes vietu kā tādu nopelnīt nevar,to es puslīdz droši zinu,tiks meklēti varianti,kādi,to rādīs laiks.
Šodien darbiem pa vidu veicu nelielu ekskursiju.Grīviņu apmetnē ir viss pagalam...-pa vidu drusku satīrīts,kas pūst tas nopuvis,kas laužams tas salauzts,no tualetes palikusi viena durvju stendere,kas notiek pieguļošajā teritorijā labi saprotams.
Jāņarāmī svētdienas pecpusdienā tik liela kārtība nekad nav bijusi.Mučas uz galdiem līdz ar reklāmu atstājuši ziņojumu,ka Mučas Jāņarāmja apmetnē sniedz bezmaksas pakalpojumu un visi atkritumi jāaizvāc pašiem.Kur mest atkritumus nav.Manuprāt ,pārdrošs eksperiments,bet ,kur piesieties nav,mētājās tikai viena šampānieša pudele.Pie tilta pašvaldības teritorijā atkritumu konteinera nav.
Pie Sietiņieža izveidota jauna apmetne,bet nav izmantojama-plūdos aiznests tilts.Uzsākti mīnēšanas pasākumi,jo pie tualetes nevar piekļūt.Bezjēdzīgs darbs sliktāks par dzeršanu.
Secinājums,ja Mučas spēs ilgtermiņā līmeni turēt,
būs labāk.Līmeņa turēšanai vajadzīgs ekonomiskais pamats,ko es īsti neredzu un tas mani dara tramīgu.
Ir bildes.
Jāņarāmī svētdienas pecpusdienā tik liela kārtība nekad nav bijusi.Mučas uz galdiem līdz ar reklāmu atstājuši ziņojumu,ka Mučas Jāņarāmja apmetnē sniedz bezmaksas pakalpojumu un visi atkritumi jāaizvāc pašiem.Kur mest atkritumus nav.Manuprāt ,pārdrošs eksperiments,bet ,kur piesieties nav,mētājās tikai viena šampānieša pudele.Pie tilta pašvaldības teritorijā atkritumu konteinera nav.
Pie Sietiņieža izveidota jauna apmetne,bet nav izmantojama-plūdos aiznests tilts.Uzsākti mīnēšanas pasākumi,jo pie tualetes nevar piekļūt.Bezjēdzīgs darbs sliktāks par dzeršanu.
Secinājums,ja Mučas spēs ilgtermiņā līmeni turēt,
būs labāk.Līmeņa turēšanai vajadzīgs ekonomiskais pamats,ko es īsti neredzu un tas mani dara tramīgu.
Ir bildes.
GNP ir valsts iestāde, tātad no saviem nodokļiem maksāju, lai tā pastāvētu un veiktu savas funkcijas, tai skaitā sakoptu apmetnes. Ja reiz šī iestāde grib funkcijas samazināt, tad varbūt tā ir vienkārši likvidējama, ietaupot naudiņu.
Ko nozīmē šis lēmums apmēram iedomājos - tauta izvairīsies no maksas apmetnēm, bet stāsies, kur vien ienāk prātā, mēslus metot pār plecu krūmos. Pērn braucu pa Abavu un mati cēlās stāvus redzot tos ārprāta musora kalnus, jebkurā puslīdz krastā izkāpamā vietā. Visu tūrista mūža esmu savus mēslus vedis/nesis līdz, bet tobrīd tiešām dūša aptecējās un likās, ka es esmu idiots, kas mēslus met nevis pār plecu, bet stiepj līdz...
Ko nozīmē šis lēmums apmēram iedomājos - tauta izvairīsies no maksas apmetnēm, bet stāsies, kur vien ienāk prātā, mēslus metot pār plecu krūmos. Pērn braucu pa Abavu un mati cēlās stāvus redzot tos ārprāta musora kalnus, jebkurā puslīdz krastā izkāpamā vietā. Visu tūrista mūža esmu savus mēslus vedis/nesis līdz, bet tobrīd tiešām dūša aptecējās un likās, ka es esmu idiots, kas mēslus met nevis pār plecu, bet stiepj līdz...
Par apmetņu vietām.
Visās apmetņu vietās var piebraukt, tā sacīt, no krasta. Tas nozīmē, ka tur apmetas un patīkamas nedēļas nogales pavada ne tikai ūdenstūristi. Pēdējie vairākumā savus mēslus savāc, ko nevar apgalvot par "autotūristiem". Tā pat jāņem vērā, ka Gauja savus līkumus maina vai ik pēc katriem plūdiem, un tā atsevišķas nometņu vietas no upes reizēm ir ne pārāk pieejamas, sevišķi ģimenēm ar bērniem, kur jātur acis vaļā, lai kāds neiesvemptos ūdenī kad vismazāk tas ir vajadzīgs.
Man nav žēl samaksāt par sakoptu nometnes vietu, bet,lai tā būtu sakopta - t.i. nopļauta, ar malku, tualeti. lLasot, ka jāmaksā par laivu, cilvēkiem, teltsvietu, tad salasās ne pa jokam.
Ja maksā, tad kā kempingos - par mājiņu, teltsvietu VAI cilvēku skaitu. Un viss.
Un vēl - par uzņēmējdarbības pamatiem - vispirms ir jāiegulda darbs un nauda, lai varētu cerēt, ka kāds gribēs arī tur apmesties. Nevar būt otrādi - pa priekšu uzprasīšu naudu un tad sākšu saimniekot. Ja viss būs kārtībā, nepeldēs laivas garām Jūsu apmetnei.
Visās apmetņu vietās var piebraukt, tā sacīt, no krasta. Tas nozīmē, ka tur apmetas un patīkamas nedēļas nogales pavada ne tikai ūdenstūristi. Pēdējie vairākumā savus mēslus savāc, ko nevar apgalvot par "autotūristiem". Tā pat jāņem vērā, ka Gauja savus līkumus maina vai ik pēc katriem plūdiem, un tā atsevišķas nometņu vietas no upes reizēm ir ne pārāk pieejamas, sevišķi ģimenēm ar bērniem, kur jātur acis vaļā, lai kāds neiesvemptos ūdenī kad vismazāk tas ir vajadzīgs.
Man nav žēl samaksāt par sakoptu nometnes vietu, bet,lai tā būtu sakopta - t.i. nopļauta, ar malku, tualeti. lLasot, ka jāmaksā par laivu, cilvēkiem, teltsvietu, tad salasās ne pa jokam.
Ja maksā, tad kā kempingos - par mājiņu, teltsvietu VAI cilvēku skaitu. Un viss.
Un vēl - par uzņēmējdarbības pamatiem - vispirms ir jāiegulda darbs un nauda, lai varētu cerēt, ka kāds gribēs arī tur apmesties. Nevar būt otrādi - pa priekšu uzprasīšu naudu un tad sākšu saimniekot. Ja viss būs kārtībā, nepeldēs laivas garām Jūsu apmetnei.
A kam tā smirdīgā, izžuvušī peļķe vispār ir vajadzīga. Par ko cepiens?
Un vispār, LV upes ir baudāmas pavasara-rudens sezonā relatīvi īsā laika periodā un normāls tūrists brauc dabu baudīt un nevis burzīties starp dzērājiem apmetņu vietās. Saistībā par piemeslōšanu- var nolikt 10 konteinerus un vienalga atradīsies kāds kas nometīs pudeli garām un noliks kluci atejas priekšā un otrādi- var nebūt nekā un pēdas nepaliks. A pie Zvārtas ieža, ja kas, ir tīrs u sakopts un naudu no laivotājiem neņem.
Un vispār, LV upes ir baudāmas pavasara-rudens sezonā relatīvi īsā laika periodā un normāls tūrists brauc dabu baudīt un nevis burzīties starp dzērājiem apmetņu vietās. Saistībā par piemeslōšanu- var nolikt 10 konteinerus un vienalga atradīsies kāds kas nometīs pudeli garām un noliks kluci atejas priekšā un otrādi- var nebūt nekā un pēdas nepaliks. A pie Zvārtas ieža, ja kas, ir tīrs u sakopts un naudu no laivotājiem neņem.