DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Gaujas bāziens "Dream Team" kajakā
Iedomājieties kā šitais subj. airētu ja nepīpētu un "plakanos" nelietotu! Stavro nepaliktu nekādu izredžu...
Katram tak savs kaifs un sava motivācija. Ja kāds subjekts tiecās pēc uzvaras, viņš nevar finišēt klausoties radio, bet gūst kaifu tieši no sacensības. Es pagaidām līdz tādai ručkai neesmu nonācis, varbūt kādreiz man patiks sacensties, kas to lai zin... Šobrīd šķiet, ka ejot uz apbalvotām vietām varētu rakstīt; "es kapāju, kapāju, kapāju" un par stratēģiju kapājot. Moška tāpēc parasti kaut ko uzraksta tikai lūzeri. Ručkojot no visa spēka pazūd Zelta rudens un patusovka uz ūdens. Lai saglabātos pasākuma intriga un burvība jābūt gan tādiem, gan tādiem pat kajaku klasē :)
Pilniigi piekriitu!! Galvenais izbaudiit Pasakumu, ja to nespeej, iespejams ar laiku nevares izbaudiit arii uzvaras, ja nu nevilsus tadas gadaas, tjipa - vareeju tomer par 5 min atrak utt...... :))
man liekas, ka pa aizmugures galu vienmēr interesantāks pasākums - tas jebkurās sacensībās.
nav steigas, var interesanti papļāpāt un nav jādomā par to, ka kāds iebrauks 10 milisekundes ātrāk un nedrīkst izkāpt un uz prīmusa siltu tēju uzvārīt, bet jāciešas līdz finišam. pietiek jau, ka spriedze kontrollaikā iekļauties :))
Tagad GB arī - nu braucām ātrāk līdz starpfinišam, jēga nekāda nebija no tā. Man tieši labāk patika pēc tam, kad pēc ilgās ēšanas bija visi konkurenti veiksmīgi palaisti garām un nebija jēga steigties vairāk. Vienīgais, ka mums radio nestrādāja īsti labi :(
nav steigas, var interesanti papļāpāt un nav jādomā par to, ka kāds iebrauks 10 milisekundes ātrāk un nedrīkst izkāpt un uz prīmusa siltu tēju uzvārīt, bet jāciešas līdz finišam. pietiek jau, ka spriedze kontrollaikā iekļauties :))
Tagad GB arī - nu braucām ātrāk līdz starpfinišam, jēga nekāda nebija no tā. Man tieši labāk patika pēc tam, kad pēc ilgās ēšanas bija visi konkurenti veiksmīgi palaisti garām un nebija jēga steigties vairāk. Vienīgais, ka mums radio nestrādāja īsti labi :(
Stress nav par sportu. Skaidrs, ka pasākumu izbaudīt ir svēta lieta, bet dzert šņabi var arī mājās, vai vismaz pēc finiša. Vai no tā, ka štīme tiek taisīta distancē, rudens lapas kļūst krāsainākas, zinās tikai cien. autors, bet manuprāt kombinēt 100km ar alkoholu ir pilnīgs neprāts un spēcīgi ignoranta attieksme pret savu veselību. Neskatoties uz krāsaino dzīves baudītāja tēlu, kas rezultātā sanāk lasot tekstu, šādu tūrismu neiesaku un pat uzskatu par kaitīgu pat atliekot malā propogandas kaitējumu.
Šis, protams, ir individuāls viedoklis un nav saistošs ne autoram, ne lasītājiem.
Šis, protams, ir individuāls viedoklis un nav saistošs ne autoram, ne lasītājiem.
Man ir priekšlikums labāk uzlikt stigmu kofeīna "Energy drinkiem" un šokolādes batoniem. Tas ir daudz kaitīgāk nekā malciņš šņabja aukstumā.
Šāds pieņēmums ir diezgan liela muļķība. Nav nekā laba kofeīna drinkos, bet šokolādēm principā nav nekādas vainas, ja kuņģis nes. Ja nenes vai panes.. - ir citas, dārgākas alternatīvas un enerģijas batoniņi. Savukārt alkohola ietekme ir vispār zināma. Taisns ceļš uz apstākļu reālu nenovērtēšanu, hipotermiju u.c. jaukām lietām slodzes laikā - to jums pateiks jebkurš sporta ārsts. Jo aukstāks laiks, jo lielākas problēmas.
Paldies autoram par interesanto rakstiņu - interesanti palasīt citu sajūtas, jo man personīgi šis bija pirmais šāda vaida pārbaudījums(avantūra) manā dzīvē, ko laikam vēl ilgi atcerēšos. Bet visā visumā bija super.
p.s. Manas domas apskatāmas www.janisvanags.com.
p.s. Manas domas apskatāmas www.janisvanags.com.
Alkohols un fiziskas aktivitātes vai nestandarta apstākļi ir samērā grūta tēma.
Atceros, reiz VX'ā lasīju tml. diskusijas. Man simpātisks šķita mazāk pārstāvētais viedoklis; "Viens tāds un tāds vīrelis (autoritāte) atzinās, ka vienmēr, pirms kāpj kalnos iedzer 100 gramus" un no tā izrietošais "katram pašam jājūt, kas viņam der, un ja kāds to nesaprot un dara muļķibas, tad nav par ko runāt".
Piemēram tas pats sporta ārsts. Īstenībā viņa profesija ir neētiska - stingri ņemot, viņa darbs ir izsūkt no cilvēka pēdējo; kaut vai ar B vitamīnu injekcijām un nepārtrauktu uzraudzību, vai iekonservēt traumas gadījumā, kamēr viņš spēj uzrādīt rezultātus un tad pamest graustu. Atceros no savas bērnības, kā mums treniņu programmas ietvaros pirms sacīkstēm deva dzert elektrokoku. Rezultāts bija labs - es kā puika varēju no visa spēka triekt bumbu pret grozu pāri basketbola laukumam. Speciālās sportistu barības un muskuļu audzēšana arī diez vai nodara kaut ko labu ķermeņmaisam ilgstošā perspektīvā.
Tagad paskatīsimies, ko saka kardiologs infarktu pārcietušam cilvēkam; "kāda glāzīte konjaciņa jums nāks par labu; iedzeriet, tas uzlabo asinsriti"
Šņabī, ja kas, ir daudz kalorijas, bet tas tā, nav arguments.
Kā būtu palikt pie tā, ka mērenās devās nekas ļauns nenotiek? Vismaz es neko ļaunu nekad neesmu sajutis. Distancē ne mirkli nebiju "štīmē", bet, brīdī, kad viss bija piegriezies, trīs lieli malki ar šņabi man palīdzēja labāk, nekā palīdzētu karsta tēja. Groks gan palīdzētu, bet arī groks ir alkoholisks.
Vai sporta ārsts vai kardiologs - abi būs vienisprātis par pacienta atsāpināšanas nepieciešamību.
Iedzerot trīs lielus malkus ar šņabi es sajutos labāk psiholoģiski. Un, kā jau minēts, pagaidām vēl nealkstu pārvarēt sevi "čerez ž (ņemogu)" Analoģija - atsāpināšana medicīnā.
Par ārējiem apstākļiem; Neiet jau runa par nakšņošanu salā slapjās drēbēs, respektīvi objektīvie apstākļi nebija uz izdzīvošanas robežas, tas bija vienkārši diskomforts, kas tika novērsts bišķi iemalkojot. Iegāzties starp kokiem un sapiņķerēties vestē var arī pie 0,0 promilēm. Fiziskā slodze bija beigusies, atlika tikai pievārēt pēdējos km un finišēt. Rezultātā finišēju bez stresa.
Tāds bezmaz viedoklis sanāca.
Atceros, reiz VX'ā lasīju tml. diskusijas. Man simpātisks šķita mazāk pārstāvētais viedoklis; "Viens tāds un tāds vīrelis (autoritāte) atzinās, ka vienmēr, pirms kāpj kalnos iedzer 100 gramus" un no tā izrietošais "katram pašam jājūt, kas viņam der, un ja kāds to nesaprot un dara muļķibas, tad nav par ko runāt".
Piemēram tas pats sporta ārsts. Īstenībā viņa profesija ir neētiska - stingri ņemot, viņa darbs ir izsūkt no cilvēka pēdējo; kaut vai ar B vitamīnu injekcijām un nepārtrauktu uzraudzību, vai iekonservēt traumas gadījumā, kamēr viņš spēj uzrādīt rezultātus un tad pamest graustu. Atceros no savas bērnības, kā mums treniņu programmas ietvaros pirms sacīkstēm deva dzert elektrokoku. Rezultāts bija labs - es kā puika varēju no visa spēka triekt bumbu pret grozu pāri basketbola laukumam. Speciālās sportistu barības un muskuļu audzēšana arī diez vai nodara kaut ko labu ķermeņmaisam ilgstošā perspektīvā.
Tagad paskatīsimies, ko saka kardiologs infarktu pārcietušam cilvēkam; "kāda glāzīte konjaciņa jums nāks par labu; iedzeriet, tas uzlabo asinsriti"
Šņabī, ja kas, ir daudz kalorijas, bet tas tā, nav arguments.
Kā būtu palikt pie tā, ka mērenās devās nekas ļauns nenotiek? Vismaz es neko ļaunu nekad neesmu sajutis. Distancē ne mirkli nebiju "štīmē", bet, brīdī, kad viss bija piegriezies, trīs lieli malki ar šņabi man palīdzēja labāk, nekā palīdzētu karsta tēja. Groks gan palīdzētu, bet arī groks ir alkoholisks.
Vai sporta ārsts vai kardiologs - abi būs vienisprātis par pacienta atsāpināšanas nepieciešamību.
Iedzerot trīs lielus malkus ar šņabi es sajutos labāk psiholoģiski. Un, kā jau minēts, pagaidām vēl nealkstu pārvarēt sevi "čerez ž (ņemogu)" Analoģija - atsāpināšana medicīnā.
Par ārējiem apstākļiem; Neiet jau runa par nakšņošanu salā slapjās drēbēs, respektīvi objektīvie apstākļi nebija uz izdzīvošanas robežas, tas bija vienkārši diskomforts, kas tika novērsts bišķi iemalkojot. Iegāzties starp kokiem un sapiņķerēties vestē var arī pie 0,0 promilēm. Fiziskā slodze bija beigusies, atlika tikai pievārēt pēdējos km un finišēt. Rezultātā finišēju bez stresa.
Tāds bezmaz viedoklis sanāca.
Tikko biju iegriezies diskusijā par ūdenstūrismu Latvijā http://www.laivas.lv/diskusijas/general/65/
Izlasot diskusiju šeit par alkoholu, lietošanu, psiholoģiju un motivāciju man liekas ka Agris vairāk ir tendēts uz sportisko pusi, bet Šulcs uz tūrismu. Tur arī rodas viedokļu nesaderība.
Izlasot diskusiju šeit par alkoholu, lietošanu, psiholoģiju un motivāciju man liekas ka Agris vairāk ir tendēts uz sportisko pusi, bet Šulcs uz tūrismu. Tur arī rodas viedokļu nesaderība.
Nē, ar sportu man tomēr nav nekāda sakara. Un arī teikt ka alkoholam ar tūrismu ir pieņemamāks "sakars" laikam nevar. Salīdzinājums nevietā.
Attiecībā uz sporta ārstiem un treneriem ir tā, ka "nauda nesmird". Tur, kur no rezultātiem ir atkarīga nauda vai liela nauda, runāt nenākas, ķīmija ir visur, bet runājot par bērnu un jauniešu sportu un sporta skolām un tur strādājošo personālu, jāsaka ka Raivo novērojumi būs novecojuši. Atbildība par audzēkņu veselību šodien ir daudz augstāka (vismaz cik man ir zināms par airēšanu). Ar stimulatoriem nevienu augošu sportistu nebaro, citādi tie vienkārši lieli neizaug! Neviens treneris nav sev ienaidnieks. Sīkāku ieskatu par to, ko un kā, var gūt piesakoties Campo grupu vadītāju kursiem, kuros ir medicīnas un veselīgas pārtikas sadaļa un enerģijas atjaunošanas veidi sporta un ekstrēmo sacīkšu laikā.
Attiecībā uz alkohola īpašo pozitīvo ietekmi uz dažiem, kuriem šķiet, ka lietas ar šo substanci risināmas individuāli un nekas nav noliedzams, ja ir labi - mans viedoklis: ja alkohols slodzes laikā izraisa pozitīvas izjūtas - enerģijas pieplūdumu, stresa mazināšanos, roku nedrebēšanu u.c. tamlīdzīgus efektus, tad ir runa par subjektu, kuram ir izveidojusies šāda veida atkarība. Veselam cilvēkam no alkohola uzņemšanas labākajā gadījumā nepaliek sliktāk (iet runa par fizisku slodzi). Ja minētos pozitīvos efektus izjūtam, ir pamats runāt par vismaz vieglām problēmām ar zaļo pūķi. Atsauksmes uz sirds miokarda slimnieku tonizēšanu, vai pat par konjaciņu mammām pēcdzemdību periodā ir nevietā, jo tur ir runa par pavisam citiem procesiem un apstākļiem.
Nedariet tā kā dara Šulcs! Tas nav kruti. :)
Attiecībā uz sporta ārstiem un treneriem ir tā, ka "nauda nesmird". Tur, kur no rezultātiem ir atkarīga nauda vai liela nauda, runāt nenākas, ķīmija ir visur, bet runājot par bērnu un jauniešu sportu un sporta skolām un tur strādājošo personālu, jāsaka ka Raivo novērojumi būs novecojuši. Atbildība par audzēkņu veselību šodien ir daudz augstāka (vismaz cik man ir zināms par airēšanu). Ar stimulatoriem nevienu augošu sportistu nebaro, citādi tie vienkārši lieli neizaug! Neviens treneris nav sev ienaidnieks. Sīkāku ieskatu par to, ko un kā, var gūt piesakoties Campo grupu vadītāju kursiem, kuros ir medicīnas un veselīgas pārtikas sadaļa un enerģijas atjaunošanas veidi sporta un ekstrēmo sacīkšu laikā.
Attiecībā uz alkohola īpašo pozitīvo ietekmi uz dažiem, kuriem šķiet, ka lietas ar šo substanci risināmas individuāli un nekas nav noliedzams, ja ir labi - mans viedoklis: ja alkohols slodzes laikā izraisa pozitīvas izjūtas - enerģijas pieplūdumu, stresa mazināšanos, roku nedrebēšanu u.c. tamlīdzīgus efektus, tad ir runa par subjektu, kuram ir izveidojusies šāda veida atkarība. Veselam cilvēkam no alkohola uzņemšanas labākajā gadījumā nepaliek sliktāk (iet runa par fizisku slodzi). Ja minētos pozitīvos efektus izjūtam, ir pamats runāt par vismaz vieglām problēmām ar zaļo pūķi. Atsauksmes uz sirds miokarda slimnieku tonizēšanu, vai pat par konjaciņu mammām pēcdzemdību periodā ir nevietā, jo tur ir runa par pavisam citiem procesiem un apstākļiem.
Nedariet tā kā dara Šulcs! Tas nav kruti. :)
Vasjox - žetons, kā parasti, bet diez, kur tu viņus visus glabā? :)
Ja runājam par bērnu sporta skolu audzēkņiem, tad Agra "Nedariet tā kā dara Šulcs! Tas nav kruti. :)" ir 100% pareizi un vietā. Taču, ja runa iet par cilvēkiem , kuriem sportiskais rezultāts nav prioritāte, bet vairāk gribas izbaudīt atmosfēru vai pārbaudīt sevi, tad es ieteiktu vadīties pēc savām izjūtām. Man personīgi alkohols lielas slodzes gadījumā dod īslaicīgu pašsajūtas uzlabojumu pēc kura nāk vēl dziļāks "lūziens". Tāpēc slodzes laikā alko nelietoju (mazās devās:), taču pēc finiša kādi grami 50 palīdz atslābināties.