Oliņķalns, viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem (apm. 15 km austrumu virzienā no Kokneses), kopš tālas senatnes bija neatņemama Daugavas labā krasta ainavas sastāvdaļa. Taču pēc Pļaviņu hidroelektrostacijas uzcelšanas mūsu gadsimta 60. gadu pirmajā pusē tas diemžēl kļuvis par nelielu saliņu Daugavā.
1959. – 1962. gada arheoloģiskajos izrakumos noskaidrots, ka Oliņkalns bijis apdzīvots laikā no 6. gs. – 13. gs. sākumam. Domājams, ka nocietinātā koka celtne, kas tolaik pacēlusies virs Oliņkalna, ir 13. gs. sākuma rakstītajos avotos pieminētā Alenes pils – seno Olinas zemju centrs.