Kazdanga, apdzīvota vieta 58 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, plaši pazīstama ar savu krāšņo, gleznaino parku. tas ir lielākais (173 ha) un vērtīgākais (127 eksotu sugas) dendroloģiskais parks Latvijā.
Ievērības cienīgs ir arī Kazdangas muižas ēku ansamblis, it īpaši tā galvenā daļa – pils (1800). pasūtītājs barons Karls Gustavs fon Manteifels būvdarbu uzraudzību bija uzticējis arhitektam Johanam Georgam Berlicam (1753-1837). Pils būvkompozīcija un atsevišķas arhitektoniskās formas stipri līdzinās palladiānisma popularizētāja Krievijā itāļu arhitekta Džakomo Kvarnegi (1744-1817) stilistiskajam rokrakstam. Monumentālā trīsstāvu celtne veidota pēc Palladio arhitektūrai raksturīgā plānojuma: tā sastāv no zemesstāva, pirmā jeb reprezentācijas stāva un atikstāva. Ēkas fasādē iekomponēti t.s. Palladio motīvi. Pils fasāde orientēta uz parka galveno aleju. Parka lapenes pusē tās centrā atrodas apaļā kupola zāle, kas vertikālajā plānojumā aizņem visu reprezentācijas un atika stāvu. Pils kopkompozīcijā iekļaujas uz garenass novietotais t.s. kavalieru namiņš vienā un saimniecības ēka otrā pusē.
1905. gadā grandiozā celtne diemžēl stipri izdega. Pils atjaunošanai barons Karls Vilhelms fon Manteifels noslēdza līgumu ar Zālekas firmu Tīringā. Restaurācijas projekta autors Pauls Šulce-Naumburgs (1869-1949) darbus uzsāka ar lielu pietāti pret sava priekšgājēja veikumu, taču pils atjaunošanu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tā tika pabeigta tikai 30. gados, restaurācijas projektu piemērojot ēkas jaunajai funkcijai – Valsts Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas vajadzībām.
Pils priekšā kazdangieši uzstādījuši pieminekli savam novadniekam – literātam Māteru Jurim (1845-1885). To veidojis pazīstamais tēlnieks Teodors Zaļkalns(1876-1972).
Kazdanga ir slavena arī ar savu brūno ķiršu šķirni un senām zivju audzēšanas tradīcijām. 1880. gadā te pirmo reizi Latvijā aizsākta zivju audzēšana dīķos.